brīvība
Pieminot Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras 90. dzimšanas dienu, 2021. gada 15. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference “Pretestība un Latvijas Republikas valstiskums. Vakar. Šodien. Rīt”. Piedāvājam izlasīt Ivetas Šimkus, kura bija arī viena no pasākuma rīkotājām, sagatavoto uzrunu un padomāt, ko Gunārs Astra darītu un par ko iestātos mūsdienās.
Iveta Šimkus: Brīvība kā apzināta izvēle
Piedāvājam izlasīt akadēmiķes Dr. habil. philos. Maijas Kūles rakstu par mēru, precīzāk - par mēra trūkumu praida bakhanālijās un seksuālo minoritāšu pretenzijās uz privilēģijām, pretstatā novārtā pamestajiem skolēnu Dziesmu svētkiem un arī šobrīd kūtro parakstīšanos par ģimenes un laulības aizsardzību Satversmē. Pateicamies filozofei par atļauju rakstu pārpublicēt. Tas sākotnēji uzrakstīts un pieejams arī lieliskajā tīmekļa portālā telos.lv, ko 2021. gadā izveidojusi filozofu biedrība Peripatos.
Maija Kūle: Par mēru
Nekad nav labi, ja sāk zaudēt mēru. Ieilgušas dzīres ved pie nelabuma. Pārspīlētas un jaunas prasības liek šaubīties par pamatprasību jēdzīgumu. Pārāk liels skaļums liek zaudēt spēju uzklausīt salīdzinoši klusāk pateikto. Dzīves harmoniju veido līdzsvara māksla. Līdzsvars ir tad, kad aizvainotais nepārkliedz ievainoto. Šobrīd Latvijā zem varavīksnes karoga skaļāk kliedz aizvainotie, bet ievainotie – nabadzībā grimstošie, veselību zaudējušie, politiski apjukušie, izglītību nedabūjušie – tiek pārkliegti. Par viņiem nav nekāda lepnuma (pride), jo viņi visi pieder pie mūžīgo rūpju sfēras, kas nav ne atraktīva, ne spēlēm pakļaujama, ne teatrāla.
Piedāvājam 12. Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas rakstu, kurā viņa dalās pārdomās par brīvības vērtību un tās izpratnes maiņu mūsdienās, kā arī polemizē ar dažādiem viedokļiem, kas izskanējuši publiskaja telpā. Pateicamies autorei par iespēju rakstu publicēt!
"Ļoti daudziem jauniešiem "Tēvzeme" un "brīvība" nenozīmē neko. "Brīvība" viņiem ir anarhija – ka tu vari darīt visu, ko gribi. Bet "Tēvzeme", Latvija – tā ir tikai vieta, nometne, kurā tu pagaidām atrodies, – jo ļoti liela daļa jauniešu grib no Latvijas emigrēt." Šos vērā ņemamos vārdus nupat publiskā sarunā teica kāds sešpadsmitgadīgs latviešu jauneklis. Tā ir liecība no pirmavota, no cilvēka, kas kopā ar saviem vienaudžiem iegūst vidusskolas izglītību saskaņā ar Izglītības ministrijas apstiprināto programmu. Puisis ir no Kurzemes, tāpēc domāju, ka viņš runā faktiski tikai par latviešu jauniešiem.
Filozofe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, profesore Maija Kūle, atbildot uz intervijas jautājumiem Neatkarīgās rīta avīzes žurnālistam Viktoram Avotiņam, vērtē mūsu kopā būšanas potenciālu Eiropā un Latvijā, kopīgās vērtības, vēlmi apturēt latviešu tautas iznīkšanu.
Filozofe Maija Kūle: Eiropas Savienība šobrīd irst pa vīlēm
Sabiedrību satraucis kādas skolotājas piedāvājums skolēniem analizēt literatūras stundā modernas dzejnieces dzejoli, kurā Jaunās Derības Evaņģēlija Kalna sprediķa tekstiem pievienoti rupji lamu vārdi krievu valodā. Cits gadījums Rīgas ģimnāzijā – direktors tomēr noliedzis skatīties filmu, ko kāda skolotāja atkal literatūras stundā vēlējusies demonstrēt, jo tajā ir vardarbības ainas un homoseksuāli dzimumakti, kā arī filma nav ieteicama bērniem. Direktors pamatojis savu aizliegumu ar to, ka visi skolēni 10. klasē vēl nav pilngadīgi. Piedāvājam šajā sakarā Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas rakstu, ko viņa atsūtījusi portālam Atjaunotne. Pateicamies deputātei par iespēju to publicēt!
Krievu valodas lamu vārds kā jaunais latviešu demokrātijas simbols? Autore: Ingūna Rībena, 12. Saeimas deputāte
Kijevā beigusies 2 mēnešus ilgā konfrontācija starp protestētājiem un milzīgu varu un bagātību sagrābušo prezidentu Janukoviču. Ap 100 cilvēku zaudējuši dzīvības. Valstī – sēras. Uzvarētāji nu var apskatīt prezidenta greznos apartamentus, kas krasi kontrastē ar valsts vienkāršo iedzīvotāju nabadzību. Pēc nacionāļu uzvaras Kijevā, dienvidu un austrumu apgabali tomēr taisās atdalīties un aicināt Krievijas spēkus palīgā. Kā nosargāt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo veselumu? Kas īstenībā valda Ukrainā? Izrādās, līdztekus Krievijas, Eiropas Savienības un ASV interesēm, ir vēl Ukrainas oligarhi, kuru lomu nevar novērtēt par zemu visos iepriekšējos un arī turpmākajos politiskajos procesos. Kā citviet pasaulē, arī Ukrainas politikā lielu lomu spēlē nauda. Vai tautai pietiks spēka un prāta veidot savu valsti pašiem? Tas nozīmē: izvairīties no valsts sašķelšanās, pilsoņu kara, vietējo oligarhu un arī globālā kapitāla varas.
„Ukrainā valda oligarhi” – konstatē Latvijas žurnālisti.
Daļa no intervijas ar Atmodas gadu kustības "Helsinki 86" dalībnieku un disidentu, Triju zvaigžņu ordeņa lielvirsnieku Jāni Rožkalnu. Viņa viedoklis par notiekošo mūsdienās ir gana skarbs un radikāls. Taču ņemot vērā latviešu tautas apdraudējumu tolaik (okupācija) un tagad (300 000 pilsoņu pametuši Latviju, demogrāfiskā un ekonomiskā krīze) var saskatīt zināmas paralēles. Ko darīt?
Jānis Rožkalns:
– Šodien ir svarīgi ikkatram uzdot sev jautājumu: kas notiks ar Latvijas valsti, ja visi rīkosies tā kā es? Viens otrs man saka: ko nu es, es labāk paklusēšu, bet tev jau tas patriotisms no Dieva dots! Bet tev nav dots? Latvija taču ir mūsu kopējās mājas! Vai tevi neuztrauc, kādā valstī dzīvos tavi bērni? Tad pajautā sev: kas notiks ar Latviju, ja visi domās tā kā tu? Tad valsts sabruks pavisam īsā laika posmā. Jo sliktajiem vajag tikai vienu: lai godprātīgie klusē...
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...