ekonomika

Piedāvājam žurnālista Otto Ozola rakstu par to, kāda ir migrācijas dinamika ES un kas sagaida Eiropu un Latviju saglabājoties migrācijas apjomam no dienvidu valstīm. NB! Teksts papildināts ar īsu cita žurnālista - Anda Sedlenieka - pārskatu par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ziņojumu, kurā izvērtēta ietekme, ko migrācija uz Rietumiem atstājusi Austrumeiropas valstu ekonomikā.

Izvelciet galvu ārā no smiltīm: Autors Otto Ozols; Emigrācijas posts bez jebkāda spožuma. Autors: Andis Sedlenieks

Kad kārtējo reizi sākas diskusijas par migrācijas sekām Eiropai un Latvijai, tad dažkārt nudien gribas vienam otram politiķim palūgt, lai viņš izvelk ārā galvu no smiltīm. [..] Tas apātiskais, tuvredzīgais kūtrums šoreiz ir vēl bīstamāks par bezatbildīgo muļļāšanos pirms banku krīzes. Runa ir par to, kur atradīsies latvieši nākotnes Eiropā. Šobrīd var teikt – ja valdība par demogrāfijas lietām domās tāpat kā līdz šim, tad šodienas valdošās koalīcijas pārstāvjus variet visu pēc kārtas ierakstīt paša tautas kapraču sarakstā. Ne vairāk un ne mazāk. Ieskaitot valsts prezidentu, ministru prezidentu, katru ministru, katru ministrijas valsts un parlamentāro sekretāru. Partiju līderus, pelēkos un rūtainos aizkulišu kardinālus, visa kalibra oligarhus ieskaitot. Katram no viņiem ir vārds un uzvārds. Visi viņi ir sarakstā.

Grieķijas valdība iet uz „kompromisu” ar aizdevējiem! Kompromiss satur solījumus privatizēt lielākās Grieķijas ostas un pārdot akcijas valsts telekomunikāciju uzņēmumā. Līdzās 1) pēdējai ziņai par sarunām, piedāvājam divu autoru viedokļus par situāciju Grieķijā. 2) Banku ekonomists Pēteris Strautiņš mēģina izskaidrot Grieķijas ekonomikas vājināšanos ar [nesagatavotu?] iestāju eirozonā, 3) Sergejs Ancupovs ir skarbāks un Grieķijas likstās vaino nemākulīgo SVF un citu ekspertu politiku, kam akli klausījušas iepriekšējās Grieķijas valdības. Tās dēļ ekonomiskās atlabšanas vietā – piedzīvots vēl dziļāks kritums.

Grieķijas un ES sarunas par kredītu restrukturizāciju un reformām.

Agrāk sabiedrībā visnotaļ populāro vārdu "progress" mūsdienās nomainījis neitrālāks jēdziens – "pārmaiņas". Patiešām pārmaiņas – turklāt straujas – šķiet notiek ikvienā mūsdienu dzīves jomā. Kā tajās pastāvēt? Kā pārmaiņas apzināti veikt? Kā novērst pretdarbību? Kāda ir pārmaiņu rūgtā pieredze atsevišķos vēstures periodos? Par šiem un citiem vadībzinības jautājumiem piedāvājam nelielu ekonomista Mārča Krīta eseju speciāli adresētu portāla Atjaunotne lasītājiem.

Pārmaiņu veikšanas atbildības smagā nasta. Autors: Mārcis Krīts

Kultūras centrā “Mazā ģilde” katra mēneša otrajās un ceturtajās ceturtdienās turpinās publisko lekciju cikla “Domāsim kopā!”

Lekcijas  populārzinātniskas – par kultūras, ekonomikas, filozofijas, vēstures, mākslas, reliģijas un sabiedriskās dzīves jautājumiem. Ar savu redzējumu uzstāsies Latvijā populāri lektori un augstskolu mācību spēki. Pēc katras lekcija būs laiks diskusijai un kopīgiem atbilžu meklējumiem.

Nesen ievēlatais Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis izteicis skarbu kritiku neoliberālisma ideoloģijai un politikai.

Ojārs Spārītis: neoliberālisma ekonomika sagrāvusi Latvijas zinātnes ražošanas bāzi!

Spārīti skumdina, ka valsts ir pilnībā zaudējusi kontroli pār ražošanu, pār zinātniskās izpētes centriem un to ražotnēm, kas varētu valstij dot produktu ar pievienoto vērtību. Fragmentējoties zinātnes struktūrai, dzīvotspējīgi ir izrādījušies tikai spēcīgākie asni.

Islandei ekonomisko krīzi izdevies pārlaist labāk nekā Latvijai un Īrijai, pateicoties tam, ka Reikjavīka necentās glābt grūtībās nonākušās bankas, secinājis ietekmīgais Beļģijas ekonomikas izpētes institūts "Bruegel".

Islandes ekonomiskās krīzes pārvarēšanas taktika bija visefektīvākā

 Sveiciens visiem skolotājiem, augstskolu mācību spēkiem, skolēniem, studentiem un viņu vecākiem jaunajā mācību gadā! Lai mums visiem veicas mācību un radošajā darbā! Lai izdodas reformēt Latvijas izglītības sistēmu tā, ka labākais, kas tajā ir bijis, saglabātos, bet jaunais būtu savlaicīgi apspriests, izprasts, pietiekami nodrošināts ar finansējumu un kalpotu Latvijas atjaunotnei!

Piedāvājam lasītājiem tādu kā "prognozi jaunajam mācību gadam", kurā pedagogu nevalstisko organizāciju pārstāvis Andrejs Mūrnieks dalās savās pārdomās par problēmām, kas būs jārisina izglītībā tuvākajā laikā.

Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm. Inovācijas, disciplīna un morāle – vērtības jaunajā mācību gadā!