ģimene
Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem Saeimas deputāta no "Nacionālās apvienības" Jurģa Klotiņa analīzi par 2025. gada Latvijas valsts budžeta projekta pozīcijām, kas skar ģimenes ar bērniem. Atklāts paliek jautājums, kāpēc valdība - ignorējot pašas pieņemtajā deklarācijā pausto atbalstu ģimenēm ar bērniem - jaunajā budžeta projektā ignorē priekšlikumus, kas izlīdzinātu netaisnību starp ģimenēm ar bērniem un ģimenēm bez bērniem.
Valsts budžets un “nevienlīdzības mazināšana”: valdība rīkojas netaisni pret ģimenēm ar bērniem. Autors: Jurģis Klotiņš
Piedāvājam izlasīt akadēmiķes Dr. habil. philos. Maijas Kūles rakstu par mēru, precīzāk - par mēra trūkumu praida bakhanālijās un seksuālo minoritāšu pretenzijās uz privilēģijām, pretstatā novārtā pamestajiem skolēnu Dziesmu svētkiem un arī šobrīd kūtro parakstīšanos par ģimenes un laulības aizsardzību Satversmē. Pateicamies filozofei par atļauju rakstu pārpublicēt. Tas sākotnēji uzrakstīts un pieejams arī lieliskajā tīmekļa portālā telos.lv, ko 2021. gadā izveidojusi filozofu biedrība Peripatos.
Maija Kūle: Par mēru
Nekad nav labi, ja sāk zaudēt mēru. Ieilgušas dzīres ved pie nelabuma. Pārspīlētas un jaunas prasības liek šaubīties par pamatprasību jēdzīgumu. Pārāk liels skaļums liek zaudēt spēju uzklausīt salīdzinoši klusāk pateikto. Dzīves harmoniju veido līdzsvara māksla. Līdzsvars ir tad, kad aizvainotais nepārkliedz ievainoto. Šobrīd Latvijā zem varavīksnes karoga skaļāk kliedz aizvainotie, bet ievainotie – nabadzībā grimstošie, veselību zaudējušie, politiski apjukušie, izglītību nedabūjušie – tiek pārkliegti. Par viņiem nav nekāda lepnuma (pride), jo viņi visi pieder pie mūžīgo rūpju sfēras, kas nav ne atraktīva, ne spēlēm pakļaujama, ne teatrāla.
Piedāvajam Vijas Beinertes - kinorežisores un esejistes - rakstu par kādu multiplikācijas filmu un bērnu audzināšanu! Vai multfilma var programmēt bērnu domāšanu un pašizpratni? Viena pati - droši vien - nē! Bet, ja tā ir daļa no masveidīgas vienas ideoloģijas iemiesošanas dažādās kultūras formās? Publikācija liek par to padomāt..
Vija Beinerte: "Gada necilvēks un vēl daži zvēri"
Viņš nav ne puika, ne meitene. Ne zvērs, ne cilvēks. Un pat ne rotaļlieta. “Viņš ir viņš pats”, skaidro diktora balss seriālā “Uzticamais draugs Dūpijs”.
Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi, kas tika nolasīts Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī. Svētku dienā arhibīskaps atrada iespēju ne tikai apelēt pie patriotiskām jūtām, bet dot savu redzējumu procesiem pasaulē. Viņš runāja par pēdējā laikā izaicinājumiem Rietumu sabiedrībai. To saknes saistītas ar 4 ietekmīgu ideoloģisko virzienu dibinātājiem K.Marksu, F. Nīči, Ž.P.Sartru, M.Fuko un Ž.Deridā, ar marksisma, nihilisma, eksistenciālisma un postmodernisma ietekmi uz kultūru, vērtībām, valodu, ģimenes un paša cilvēka izpratni. Vai būs un kāda būs lielā "pārietstatīšana" pēc pandēmijas? Vai mēs mācāmies no pagātnes kļūdām?
Jānis Vanags: Ar ticību, apziņu un divām puslodēm
«Ja dzirdat kādu braši saukājam citus par tumsoņām, tad ir diezgan droši, ka tur runā postmodernais neomarksists. Marksisms nav miris, tikai uzspodrināts ar postmodernu politūru. Latvijā to visredzamāk pārstāv Progresīvie. Redzot politkorektuma galējības, mēs ceram, ka tas pāries, paļaujamies uz veselo saprātu. Taču vai pēdējo 20–30 gadu pieredze ļauj cerēt, ka varam uz to paļauties?» retoriski vaicā Jānis Vanags.
Intervija ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu.
Jauns izaicinājums Latvijai: pievienoties Stambulas konvencijai vai to noraidīt. Par to notiek diskusijas ne tikai ekspertu vidū, bet arī ‘sociālajos tīklos’. Piedāvājam Stambulas konvencijas analīzi, ko akceptējis tieslietu ministrs un ko veikuši Latvijas juristi.
Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ietekmi uz Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu”
Joprojām turpinās diskusijas par Izglītības likuma jauno redakciju (18. 06. 15.), kurā Saeima ir nostiprinājusi tikumisko audzināšanu, faktiski garantējusi tās nodrošināšanu visās Latvijas skolās. Piedāvājam juridisko zinātņu doktores Baibas Rudevskas komentāru par to, kāpēc neliela daļa nevalstisko organizāciju tik asi vēršas pret šo likuma normu un vispār pret tikumības jēdzienu kā tādu. Lai gan tikumības jēdziens jau izsenis atrodams Latvijas Satversmes 116. pantā un Izglītības likumā.
Tikumības jēdziens un homoseksuāla dzīvesveida popularizēšana. Autore: Dr.iur. Baiba Rudevska
- 1
- 2
- 3
- 4
- 5
- 6
- nākamais ›
- pēdējais »
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...