Atbildot uz jautājumnu "Kāpēc Ukraina uzvar?" vadībzinātņu doktors  Andrejs Mūrnieks min vismaz 3 faktorus. Tie ir: 1) savas nācijas nozīmīguma apziņa, 2) vīrišķīgums un arī 3) reliģiozitāte. Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem iepazīties ar šo 3 aspektu izvērsumu.

 Kāpēc Ukraina uzvar? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju un prezidentu apbrīno visā pasaulē. Vai citas Eiropas tautas spētu sekot ukraiņu piemēram? Kā ar mums pašiem? Vai atbalsts Ukrainai ir pietiekams? Vai pasaules vadošo politiķu attieksme pret karu ir adekvāta?

Vairāki Nobela prēmijas laureāti pauduši atbalstu ukraiņu tautai un brīvai un neatkarīgai Ukrainas valstij — Krievijas agresijas priekšā. Piedāvājam izlasīt šo laureātu vēstuli. Otrais teksts ir intervija ar pāvesta nunciju Ukrainā. Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā priekšvakarā lielākā daļa diplomātisko departamentu evakuēja savus pārstāvjus no Ukrainas pilsētām. Daudzi diplomāti pat pameta Ukrainu, bēgot no Krievijas armijas apšaudēm. Tomēr starp vēstniekiem ir arī patiesi varonīgi cilvēki. Viens no tiem, ja ne vienīgais, kurš palicis Kijivā, ir Vatikāna vēstnieks Ukrainā. Sestais apustuliskais nuncijs, arhibīskaps Visvalds Kulboka vēsta, kāpēc viņš uzskata, ka Ukraina uzvarēs. Pateicība Aigaram Tučam par abu šo materiālu iesūtīšanu un tulkojumu latviešu valodā!

Arhibīskaps Jānis Vanags: Vienotībā mazās lietas top stipras. Lūgšana par Ukrainu.

Kad rakstu šīs rindas, Ukrainas tauta ir izturējusi Krievijas iebrukuma pirmo diennakti. Erceņģeli Mihaēl, kas nogāzi sātanu no debesīm – cīnies par Ukrainu kopā ar saviem debesu pulkiem! Latviju NATO ietvaros sargā īpaša solidaritāte ar citām valstīm, bet tas nenozīmē, ka mierīgi stāvam maliņā. Mūs mēģina maldināt, kārdināt, biedēt un šķelt. Mūs piemeklēs kara un sankciju sekas. Dzīve būs grūtāka, trūcīgāka un bīstmāka. Mēs to nevaram novērst vai pagriezt atpakaļ, bet varam sagatavoties. Paredzot lielās bēdas, Kungs Jēzus saka – izslienieties un paceliet galvas, jo jūsu pestīšana ir tuvu. Nevis sūkstīties par mums tikko nolaupīto pasauli, bet klausīties Kristus balsī un apņemties – es pacelšu galvu un iztaisnošu plecus, lai kopā ar tevi, Kungs, visu izturētu kā nesalauzts, tev līdzīgs cilvēks! Ieslēgsim sirdī apustuļa Pāvila vārdus: “Es visu spēju viņā, kas man dod spēku. Un tomēr jūs darāt labi, būdami līdzdalīgi manās ciešanās.” (Fil. 4:13)

Piedāvājam nelielu ekskursu latviešu karavīru likteņstāstos, ko speciāli portālam Atjaunotne apkopojis autors Mārcis Krīts. Lasot par Jukuma Vācieša un citu sarkano strēlnieku likteņiem Pirmajā pasaules karā un PSRS laikā, negribot nāk prātā mūsdienu sarežģītā situācija, propagandas kari un reālā kara darbība Sīrijā, Irākā, kā arī teroristu plosīšanās ES lielpilsētās. Vai vēsture mums kā tautai var sniegt kādu mācību un brīdinājumu?

Vācietis izmantotais. Autors: Mārcis Krīts

Vai tiešām karš ir dabisks cilvēces evolūcijas pavadonis, kā to tiecas uzdot sociāldarvinisti? Attiecinot dzīvnieku pasaulē Darvina it kā konstatēto universālo evolūcijas principu – „dabiskā izlase, izdzīvo stiprākais utt.” – uz cilvēku sabiedrībām, ir radušās tādas ideoloģijas kā rasisms, fašisms un nacisms, arī komunisms to ir izmantojis. Un savā veidā arī neoliberālisms, pārspīlējot konkurences nozīmi sabiedrībā. Vai tiešām "cīņa ir visu lietu māte"– kā esot teicis sengrieķu domātājs Hērakleits? Jaunākie antropologu pētījumi apstrīd līdz šim populārās teorijas par „neizbēgamo karu” un savstarpējo cīņu par varu, teritoriju un resursiem senumu. Jautājums tātad paliek: vai cilvēces progresu virza karš un cīņa par resursiem („ražošanas līdzekļiem” – kā mācīja marksisti), vai arī – gluži otrādi – sadarbība, kooperācija, solidaritāte, mīlestība?

Kara saknes. Autors: Vents Zvaigzne, 'Rīgas Laiks'

Viena no mānīgākajām mūsdienu kultūras idejām ir apgalvojums, ka karš ir iedzimts un mūsu senči to ieguvuši kā pielāgojumu dabiskās izlases gaitā.