kredīti
Pasaules ekonomikas krīzes izraisītās problēmas turpinās. Ievērojami finansisti (piemēram, P. Volkers[1]) prognozē jaunas krīzes. Kā no krīzēm izvairīties nākotnē vai vismaz samazināt zaudējumu apjomus? Daži pašmāju ekonomisti (piemēram, prof. I. Brīvers) uzsver krājaizdevu sabiedrību apvienošanos un priekšrocības. Vai ārzemju bankas ir attaisnojušas to uzticību un priekšrocības, kādas tām ir Latvijā? Par šo jautājumu piedāvājam uzņēmēja Valda Kalnozola bēdu stāstu, kas izlasāms arī portālā Delfi.
Valdis Kalnozols: 'Neuztici naudu bankām, kas brāļus izģērbušas plikus!'
"Dodiet man iespēju drukāt un rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izsludina likumus," 19. gadsimta sākumā teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels Rotšilds.
Arvien lielāka atšķirība starp iedzīvotāju ienākumu līmeni „attīstītajās” valstīs un „jaunattīstības” zemēs, arvien lielāka sociālā diferenciācija, nabaga un bagāto atšķirību palielināšanās, vidusšķiras izzušana - visur. Pat Latvijas bankas ekonomisti sāk atzīt globalizācijas ēna puses. Faktiski Latvijas nespēju tajā pilnvērtīgi spēlēt. Grūti iet ne vien mazām un mazattīstītām valstī, bet valstīm, kuras pieder pie Eiropas valstu nosacītas „vidusšķiras”. Izrādās, ka VISU Austrumeiropas valstu situācija ir praktiski identiska. Izrāvieni ir drīzāk šķietami. Kāpēc? Ko darīt, lai situāciju Latvijā mainītos? Vai tas vispār iespējams? Šādi jautājumi neviļus rodas izlasot Gundara Dāvidsona publikāciju.
Ātri gaistošā vidusšķira. Autors: Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
Uzņēmuma 'Dzintars' vadītājs Ilja Gerčikovs baida ar Latvijas ekonomikas pilnīgu sabrukumu
AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs nosūtījis atklātu vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurā pauž viedokli, ka partijas "Vienotība" pārstāvjiem jāatkāpjas no visiem posteņiem un jānoliek deputātu mandāti, jo tās valdīšanas laikā tika pieņemts jaunais būvniecības likums.
Lata aizstāvju un eiro aizstāvju polemikā pamazām ienāk globālāki skatījumi uz problēmu. Varbūt nedaudz saasināti par Eiropas Savienības un eirozonas valstīm savu sašutumu pauž žurnālists Otto Ozols. Neskatoties uz to, ka ir virkne iebildumu pret šādu sakāpinātu un salīdzinoši maz tieši ar aprēķiniem pamatotu viedokli, tomēr piedāvājam to portāla lasītājiem – pārdomām. Ir jārēķinās, ka ikvienam pilsonim tuvākajā laikā būs jāatrod laiks un jāizsver visi argumenti par un pret eiro ieviešanu, jo, pilnīgi iespējams, ka lata aizstāvjiem izdosies savākt atbilstošo parakstu skaitu un ierosināt referendumu.
Eirozonas tumšā pusē - izvarošana, izmantojot upura bezpalīdzību? Autors: Otto Ozols
Kam bankas aizdod naudu Latvijā? Tā varētu pajautāt lasot rakstu, kurā Finanšu kapitāla tirgus komisijas pārstāve atzīst, ka, piemēram, jūlijā no visiem banku aizdotajiem 125, 7 miljoniem latu, tieši puse naudas (62, 4 miljoni) aizdota nerezidentiem. Diez vai kādam būtu žēl banku gada peļņas (90 miljoni), ja vien aizdevumi reāli būtu virzīti Latvijas ekonomiskai izaugsmei. Interesanti būtu zināt visa gada griezumā: cik no aizdotās naudas ir saņēmuši nerezidenti un cik rezidenti. Par to bezkaislīgā statistika, ko Atjaunotnē pārpublicējam no raksta portālā "Delfi", - klusē.
Latvijas banku sektors šogad nopelnījis 90 miljonus latu; kredītos izsniedzis nepilnu miljardu latu
Kas vainīgs finanšu krīzē?
Arvien biežāk sabiedrībā atskan vairāk vai mazāk pamatota kritika par ārzemju banku politiku Latvijā, Latvijas politiku attiecībā pret bankām, ka arī bažas par pasaules globālo finanšu krīzi un starptautisko finanšu struktūru ietekmes pieaugumu Latvijā sakarā ar milzīgo aizņēmumu.
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...