kristīgās vērtības

Jau kādu laiku Latvijā sabiedrība diskutē par to, vai ir nepieciešams pašsaprotamas vērtības minēt valstiskos dokumentos un mācīt bērniem skolās. Nesen ir pieņemta Satversmes Preambula jeb Ievads, kur – cita starpā – minētas vispārcilvēciskās vērtības, kristīgais mantojums un tautas tradicionālā kultūra jeb dzīvesziņa. Tomēr diskusijas un, pats galvenais, centieni – skolās un masu medijos potēt jauniešiem ētisko relatīvismu – turpinās. Par to satraucas 12. Saeimas deputāte Ingūna Rībena. Pateicamies deputātei par iespēju pārpublicēt viņas kaismīgo rakstu, kas tapis – polemikā ar vērtību relatīvisma aizstāvjiem.

Katrs pats sev Mozus. Autore: Ingūna Rībena, 12. Saeimas deputāte

Asajās diskusijās, kas mūsdienās raisās par Eiropas Savienības mērķiem un nākotni, retais diskutētājs atceras par Eiropas Savienības saknēm. Par vienotās Eiropas izveidi Otrā pasaules kara beigās jāpateicas tā laika katoļu poli­tiķiem, kuri, būdami aktīvi un pārliecināti kristieši, uzskatīja – karā sagrautās Eiropas nākotne nav ie­domājama bez solidaritātes un spējas dalīties; viņi vēlējās, lai Eiropas atjaunotnes pamatā būtu Baznīcas sociālā mācība. Viens no šiem Eiropas „tēviem” bija Francijas premjerministrs, ārlietu, finanšu un tieslietu ministrs Robērs Šūmanis. Par viņu aicinām izlasīt aprakstu, ko portālam Atjaunotne laipni atļāva izmantot katoļu izdevuma „Mieram tuvu” redaktore Aija Balode.

Svētais biznesa uzvalkā: Robērs Šūmanis (1886–1963). Publikācijas autors: Nils Jansons