liberālisms

Arī Latvijā notiek diskusijas par Džender (Gender) teorijas piedāvātajiem eksperimentiem audzināšanā. Bēdīgi slavenie dāņu autoru izdevumi „Diena, kad Kārlis bija Karlīna", „Diena, kad Rūta bija Rihards" un metodiskais materiāls pedagogiem "Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm" - ir tikuši atzīti par nepiemērotiem pirmskolām gan profesionāļu vidē, gan arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Diemžēl eksperiments ar Latvijas bērniem turpinās vairākās pimsskolās. Zem dzimumu līdztiesības lozunga faktiski tiek eksperimentēts ar bērnu dzimumidentitāti. Piedāvājam noskatīties Norvēģijā uzņemtu filmu, kas Dženderisma teorijas viedokli par dzimumu kā tikai sociālu konstrukciju argumentēti apšauba.

Piedāvājam iepazīties ar Lielbritānijā veiktu pētījumu par tēva lomu ģimenē. Svētā Pētera draudzes vikāra Robija Lova (Robbie Low) dažādu statistiku un pētījumu apkopojums par to, kā tēva loma ietekmē bērnu turpmākas attiecības ar Dievu un iešanu uz baznīcu. Pārpublicēts no portāla „Apriņķis”.

Robijs Lovs: Nebūs tēva – nebūs ģimenes – nebūs ticības!

Nesen ievēlatais Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis izteicis skarbu kritiku neoliberālisma ideoloģijai un politikai.

Ojārs Spārītis: neoliberālisma ekonomika sagrāvusi Latvijas zinātnes ražošanas bāzi!

Spārīti skumdina, ka valsts ir pilnībā zaudējusi kontroli pār ražošanu, pār zinātniskās izpētes centriem un to ražotnēm, kas varētu valstij dot produktu ar pievienoto vērtību. Fragmentējoties zinātnes struktūrai, dzīvotspējīgi ir izrādījušies tikai spēcīgākie asni.

Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par demogrāfijas un ģimenes atbalsta politiku Latvijā. Par šo tematu notika konference Saeimā 17. aprīlī, bet 26. aprīlī Tiesībsarga birojā divas Juristu biedrības rīkotas konferences, savukārt 19. maijā Rīgas Domē – ceturtais Latvijas ģimeņu forums. Dīvaini ir tas, ka šīs visnotaļ konstruktīvās aktivitātes izsaukušas kritiku no galēji liberāli orientētu aprindu puses (sk. Ivetas Kažokas rakstu portālā politika.lv). Kā atbilde pārmetumiem par ultrakonservatīvismu, tapusi 11. Saeimas priekšsēdētājas biedres Ingas Bites publikācija, ko pārpublicējam arī mūsu portālā, lai rosinātu lasītājus domāt, diskutēt un izteikties par šo patlaban Latvijai vitāli svarīgo problēmu.

Par ultrakonservatīvismu un dzīves vērtībām. Autore: Inga Bite, Mg. iur., 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk diskutējam par to, vai uzņemtais kurss uz pilnīgu integrāciju Eiropas un starptautiskajās struktūrās nenes līdzi riskus un nekaitē Latvijas un tās tautas interesēm. Dažus aspektus Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret ideoloģijām un globālajiem procesiem izgaismo E. Zalāna izveidotā "Populares Latvija" institūta pasūtītais un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums "Pasaules uzskats: pašnovērtējums un realitāte”. Šo pētījumu interpretē sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds.

Kristiana Rozenvalda replika par pētījumu, kas izgaismo Latvijas pašapmāna apmērus

Pēdējā laikā sabiedrībā sakarā ar referendumu tiek izteikti radikāli viedokļi. Dažus no tiem varētu pat raksturot kā histēriskus un naidu kurinošus. Toties tautas lielākās daļas rīcība referenduma dienā bija līdzsvarota un atbildīga. Varbūt jāturpina diskusijas un jāanalizē situācija šajā noskaņā? Domājot par savu izteikumu sekām un meklējot risinājumus. Piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Andreja Mūrnieka pārdomas par referenduma rezultātiem un cēloņiem.

Kas uzvarēja referendumā? Autors: Andrejs Mūrnieks, kultūrvēsturnieks un pedagogs

Kas uzvarēja referendumā? Vai saliedētība? Jā! Saliedējās latvieši un saliedējās krievvalodīgie! Katra puse – iekšēji. Par sevi. Par savu taisnību. Tādu pacēlumu un līdzdalību negaidīja pat sociologi un referenduma iniciatori!

Daži Latvijā populāru portālu regulārie lasītāji iespējams ir ievērojuši neskaitāmos komentāros parādāmies terminu „sorosīti” (sorosieši), „tīklveida struktūras” un citas sazvērestību teorijām tuvas vārdu spēles, ar kurām tiek raksturotas atsevišķas tendences Latvijas politikā. Viens no pēdējo gadu ietekmīgiem politikas pelēkajiem kardināliem intervijā Neatkarīgajai rīta avīzei atklāj savas domas par neviennozīmīgi vērtējamā miljardiera Džordža Sorosa un viņa sistēmas lomu Latvijas politikā.