Mākslīgais intelekts

Piedāvājam filozofes Ivetas Šimkus pārdomas par mākslīgo intelektu un cilvēces nākotni Bībeles naratīva un Eiropas filozofisko meklējumu kontekstā.

Mākslīgais intelekts un mēs. Atmiņas par nākotni. Autore: Iveta Šimkus.

No teju neierobežotām iespējām līdz grūti aptveramai bīstamībai – apmēram šādā amplitūdā  jādomā par mākslīgo intelektu (turpmāk tekstā MI) kā likumsakarīgu  cilvēces attīstības rīku, racionalitātes turpinājumu un vainagojumu. Un šis process nav sācies ne apgaismības laikmetā, ne Sokrāta domāšanas pavērsienā uz cilvēka sevis izpēti, bet tas ir iekodēts jau pašā pirmajā izvēlē, kas notikusi Ēdenes dārzā. Šī izvēle nav vienreizējs notikums, bet atkārtojas, mūžīgi atgriežas, kā teiktu Nīče. Tas ir cilvēces liktenis. Cilvēks saceļas pret savu Radītāju. Neizbēgami un arī neveiksmīgi, kā, piemēram, to varam lasīt Vecās Derības stāstā par Bābeles torņa celšanu. Taču sakāve neko neiemāca, torņa celšana turpina būt ļoti vilinoša.