reformas

Piedāvājam izlasīt interviju ar Somijas izglītības ekspertu Pasi Sālbergu, kurš iepazīstina ar viņa zemes pieredzi reformējot izglītību. Izrādās - Somijas panākumu pamatā ir vienlīdzības un taisnīguma princips, kā arī mērķtiecīga pedagogu atlases un atbalsta politika, nevis konkurence skolu starpā par skolēnam līdzi nākošo naudu.

Sālbergs: Izglītībā jāsper nākamais solis, lai nesanāk kā Nokia

Kāda būs augstākās izglītības reforma? Veidojot jauno valdību sarunās starp partijām galvenais klupšanas akmens izrādījusies augstākās izglītības reforma. Katra partija to redz citādi. Viens no iemesliem pretrunām ir dažādie akcenti un to ideoloģiskais pamatojums. Viena pieeja (nosacīti - monetārisms) akcentu liek uz naudas lomu valsts dzīvē (t. sk. izglītības jomā). Cita pieeja (nosacīti - strukturālisms) uzlabojumu būtību saskata sistēmas iekšējās organizācijas maiņā. Kāda tad ir cilvēka loma reformu procesos? Kā paaugstināt studentu un mācību spēku darba kvalitāti?  Par šo un par citām augstskolu problēmām piedāvājam lasītāju uzmanībai Dr. A. Mūrnieka rakstu. Tajā analizēti iespējamie reformu virzieni un ar tiem saistīti riski.

Kā reformēt augstāko izglītību? Autors: Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm.

Diskusijai par valsts pārvaldes reformu piedāvājam Kārļa Krēsliņa raksta fragmentus  un dažus komentārus, kas par to izteikti portālā Delfi.

Kārlis Krēsliņš: Valsts pārvalde ir jāmaina 

[..] Lasot daudzos valdības paziņojums un skaidrojumus par budžetu rodas priekšstats, ka speciāli informācija tiek pasniegta tā, lai mazāk cilvēku saprastu lietas būtību. [..]

Mērķis ir sasniegts, jo svētdienas vakarā 2010.gada 19.decembrī, kā rādīja LTV1, lielākā daļa Saeimas deputātu, pirms pirmdienas balsošanas Saeimā par 2011.gada budžetu, praktiski neko nezināja un nevarēja pateikt par budžetu pēc būtības.