Arhibīskaps Jānis Vanags: Vienotībā mazās lietas top stipras. Lūgšana par Ukrainu.

Kad rakstu šīs rindas, Ukrainas tauta ir izturējusi Krievijas iebrukuma pirmo diennakti. Erceņģeli Mihaēl, kas nogāzi sātanu no debesīm – cīnies par Ukrainu kopā ar saviem debesu pulkiem! Latviju NATO ietvaros sargā īpaša solidaritāte ar citām valstīm, bet tas nenozīmē, ka mierīgi stāvam maliņā. Mūs mēģina maldināt, kārdināt, biedēt un šķelt. Mūs piemeklēs kara un sankciju sekas. Dzīve būs grūtāka, trūcīgāka un bīstmāka. Mēs to nevaram novērst vai pagriezt atpakaļ, bet varam sagatavoties. Paredzot lielās bēdas, Kungs Jēzus saka – izslienieties un paceliet galvas, jo jūsu pestīšana ir tuvu. Nevis sūkstīties par mums tikko nolaupīto pasauli, bet klausīties Kristus balsī un apņemties – es pacelšu galvu un iztaisnošu plecus, lai kopā ar tevi, Kungs, visu izturētu kā nesalauzts, tev līdzīgs cilvēks! Ieslēgsim sirdī apustuļa Pāvila vārdus: “Es visu spēju viņā, kas man dod spēku. Un tomēr jūs darāt labi, būdami līdzdalīgi manās ciešanās.” (Fil. 4:13)

Asajās diskusijās, kas mūsdienās raisās par Eiropas Savienības mērķiem un nākotni, retais diskutētājs atceras par Eiropas Savienības saknēm. Par vienotās Eiropas izveidi Otrā pasaules kara beigās jāpateicas tā laika katoļu poli­tiķiem, kuri, būdami aktīvi un pārliecināti kristieši, uzskatīja – karā sagrautās Eiropas nākotne nav ie­domājama bez solidaritātes un spējas dalīties; viņi vēlējās, lai Eiropas atjaunotnes pamatā būtu Baznīcas sociālā mācība. Viens no šiem Eiropas „tēviem” bija Francijas premjerministrs, ārlietu, finanšu un tieslietu ministrs Robērs Šūmanis. Par viņu aicinām izlasīt aprakstu, ko portālam Atjaunotne laipni atļāva izmantot katoļu izdevuma „Mieram tuvu” redaktore Aija Balode.

Svētais biznesa uzvalkā: Robērs Šūmanis (1886–1963). Publikācijas autors: Nils Jansons

Trīs pēdējā laika satraucošākās aktualitātes sociālā nodrošinājuma jomā ir: 1)  netaisnīgā Latvenergo tarifu celšana, ko solījusies apstrīdēt tiesā Kristīgo demokrātu savienība,  2) valdības plānotie ietaupījumi izglītības jomā, tostarp uz mākslas izglītības rēķina, kurus izdevies pagaidām apturēt, pateicoties mākslas augstskolu straujajai reakcijai, un 3) plāni par pensiju samazināšanu.