Satura barotne

valsts

Vīruss eksperimentē ar nācijām

Anonīms saglabāja, Ce, 01/07/2021 - 21:48

Laimīgu un veselīgu Jauno gadu visiem Atjaunotnes lasītājiem! Aicinām sākt gadu izlasot Jura Lorenca interviju LA.LV ar LU profesoru Raivi Bičevski. Jau atkal filozofs pārsteidz ar oriģinālu un precīzu skatījumu gan uz aktuālām, gan uz mūžīgām problēmām. Viņš saka: “Covid-19 vīruss ir lakmusa tests modernās pasaules mītam. Vīruss patlaban “eksperimentē” ne tikai ar pasaules sabiedrību kopumā, tas uzstāda diagnozes nācijām un valstīm.”

Raivis Bičevskis: “Kurš iemācījies mirt, iemācās arī dzīvot un nebaidīties!”

E. Levits par politisko situāciju

Anonīms saglabāja, Sv, 04/22/2018 - 20:36

Piedāvājam žurnālistes Sallijas Benefeldes interviju ar politologu, juristu un Valsts prezidenta amata kandidātu (iepriekšējās prezidenta velēšanās) Dr. Egilu Levitu. Intervijā skartas gan politiskās dzīves aktualitātes, gan skaidrotas Rietumu ideoloģiju atšķirības, kā arī iespējamie riski Latvijai, analizētas izmaiņu iespējamības vēlēšanu sistēmā un Eiropas savienības nākotne.

Kas, jūsuprāt, šobrīd apdraud Latviju?

Nācijai un valstij, lai tās pastāvētu, ir ne tikai jāapzinās sava pagātne, bet, galvenais – tai ir nepieciešama griba veidot savu nākotni. Tā ir kopīga griba. Satversmē tā ir apzīmēta par “valstsgribu”, un tā ir pastāvīgi jāuztur. Lai veidotu nācijas un valsts nākotni, ir jābūt cerībai, pārliecībai par nākotni. Tieši šī pārliecība mums patlaban zināmā mērā tiek apšaubīta.

Latvijai – 99. Arhibīskapa Jāņa Vanaga uzruna.

Anonīms saglabāja, Se, 11/18/2017 - 19:31

Latvijas dibināšanas 99. gadadienā piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcās arhibīskapa Jāņa Vanaga svētku uzrunu, kas skanēja 18. novembra svētku dievkalpojumā Rīgas Domā.

Godātā svētku draudze, klātesošie, televīzijas skatītāji un radio klausītāji, sveicināsim un apsveiksim cits citu Latvijas valsts gadadienā! Šī gan ir nedaudz savāda gadadiena. Tā ir un tās it kā nav. Latvijas Republikai paliek 99 gadi, taču visapkārt redz simboliku ar skaitli 100. Visas acis raugās uz simtgadi un 99 šķiet tikai starpstacija, kur sagatavoties īstajiem svētkiem. Varbūt labi, ka tā, jo varam bez steigas un bez dekorācijām padomāt, kādi esam simtgades priekšvakarā? Kā mums tai sagatavoties? Ko Latvijai dāvināsim lielajā jubilejā?

Vai valstis izzudīs?

Anonīms saglabāja, Pr, 11/14/2016 - 23:11

Saskaroties ar milzīgo ažiotāžu citu valstu prezidentu vēlēšanās un valdību veidošanā, derētu padomāt – vai tiešām tam ir tik izšķiroša nozīme.. Vai sabiedrības (valstis) tiešām vada ievēlētas amatpersonas? Varbūt sen jau vara pārgājusi – pasaules miljardieru kontrolēto globālo korporāciju rokās? Pagaidām vēl svinam savas valsts – Latvijas – proklamēšanas svētkus. Cik ilgi? Pārdomām piedāvājam izlasīt pirms gandrīz diviem gadiem notikušu žurnālistes Ivetas Mediņas interviju ar politoloģi Ilzi Ostrovsku.

Ilze Ostrovka: Visdrūmākā perspektīva – valsts izzušana

Jūs nevēlējāties runāt par valdības veidošanu, ieminoties, ka tas viss ir pārāk sīki, salīdzinot ar procesiem, kuri notiek pasaulē. Ko jūs domājāt, to sacīdama?

– Starptautisko analītiķu vidē patlaban ir kāds plaši izplatīts salīdzinājums: nacionālo valstu valdības atgādina pingvīnus uz peldoša aisberga, kuriem šķiet, ka nevis okeāna straumes, bet gan viņi nosaka ledus gabala virzību. Trakākais, ka pingvīni pat neapjauš par šādu straumju eksistenci. Tāpēc viņi ir pašpārliecināti un pārprot savu lomu, kura ir krasā pretrunā ar realitāti. Ne velti Romas klubs* nemitīgi atgādina, ka viena no šodienas lielākajām problēmām ir tā, ka cilvēki neizprot notiekošo procesu patieso būtību. Tostarp, arī to, ka tradicionālā nacionālā, demokrātiskā valsts pakāpeniski iegūst citu formu, pārvēršoties par valsti – korporāciju jeb korporācijvalsti.

Klikšķis, kas Latvijai vajadzīgs

Anonīms saglabāja, Se, 11/22/2014 - 00:48

Parasti garīdzniecība valsts svētkos uzrunājot tautu aprobežojas ar reliģiska rakstura jautājumiem vai apcer vēsturi. Šogad, pēc daudzu –pat nekristīgu – inteliģences pārstāvju domām, arhibīskaps Jānis Vanags ar savu runu pārspējis jebkuru no politiķiem. Runa ir nevis tikai par pagātni, bet par to – kā mainīt mūsu domāšanu, to kā mēs raugāmies uz pasauli, savu vēsturi, savu patību. J. Vanags piedāvā pārskatīt tos mītus ar kuriem mēs parasti attaisnojam savas neveiksmes, problēmas, nevēlēšanos pašiem uzņemties atbildību un mainīt to, kas pašiem nepatīk. Piedāvājam šo runu izlasīt un pārdomāt arī portāla Atjaunotne lasītājiem.

Arhibīskapa JĀŅA VANAGA sprediķis 2014.gada 18.novembrī Rīgas Domā

Kas ir ekonomika?

Anonīms saglabāja, Ot, 08/26/2014 - 23:28

Darbs, vienlīdzība un cilvēka saikne ar sabiedrību ir pamatpieņēmumi korejiešu izcelsmes Kembridžas zinātnieka Hadžūna Čanga (Ha-Joon Chang, 1963) ekonomikas izpratnē. Viņš ir viens no pasaulē pazīstamākajiem oriģināli un neatkarīgi domājošajiem ekonomistiem. Līdzās akadēmiskam un pedagoģiskam darbam Čangs ir sarakstījis vairākas nespeciālistiem domātas grāmatas par ekonomiku un tās vēsturi. Divas no tām tulkotas arī latviski: “Sliktie samarieši" (2011) un “23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu" (2013). Abās stāstīts par brīvā tirgus ideoloģijas divkosību un par  izmaiņām, kas pēdējos 200 gados skārušas kapitālismu. Piedāvājam izlasīt fragmentus no intervijas ar šo ekonomistu, ko veicis žurnāls „Rīgas laiks”.

Intervija ar Hadžūnu Čangu

Visskaistākā - tik un tā

Anonīms saglabāja, Ot, 11/19/2013 - 00:24

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Viņš bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur viņu, un nekas, kas ir radies, nav radīts bez viņa. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. (Jņ. 1:1-4)

Sprediķis 2013. gada 18. novembrī. Autors:Jānis Vanags, arhibīskaps