Satura barotne

Izglītība

Aptauju rezultāti

Kāpēc augstskolu padomes?

Anonīms saglabāja, Ce, 07/01/2021 - 21:13

Piedāvājam izlasīt analītisku rakstu par augstskolu reformas rezultātā izveidotajām augstskolu padomēm - starptautiskās pieredzes kontekstā. Autore Agnese Rusakova - Latvijas Universitātes mācību spēks, vadībzinātņu doktore.

Ar augstskolu padomēm – ceļā uz gaišo neoliberālisma nākotni? Bez atbilstoša finansējuma – diez vai.  Autore: Agnese Rusakova

Kāpēc abas pieredzējušās puses – gan augstākās izglītības (AI) nozare, gan atbildīgā ministrija – ar grūtībām saprotas saistībā ar AI pārvaldības reformu, lai gan abas puses apgalvo, ka seko vienam un tam pašam mērķim – uzlabot augstākās izglītības kvalitāti?

Pēdējās desmitgadēs, sakņotas neoliberālisma ideoloģijā, publiskā sektora organizācijas daudzās valstīs pārņem jaunā publiskā menedžmenta [New Public Management] idejas, kuru vadmotīvs ir ekonomiskā racionalitāte un "menedžeriālisms" [managerialism]. Vienkāršoti sakot, privātajā sektorā valdošā vērtību un uzskatu sistēma, prakses un paņēmieni tiek adaptēti publiskā sektora pārvaldībā. Viens no "menedžeriālisma" ideoloģijas stūrakmeņiem – tiek uzskatīts, ka, lai pārvaldītu sektoru, nav jābūt tā profesionālim. (Klikauer, 2015)1

KAS IR TIKUMISKĀ LĪDERĪBA?

Anonīms saglabāja, Se, 08/17/2019 - 13:02

Piedāvājam portāla Atjaunotne lasītajiem izlasīt tikumiskās līderības kustības īstenotāja Latvijā – Egila Purviņa – lekcijas pierakstu. Tikumiskās līderības institūts Latvijā veidots balstoties uz Aleksanda Dianīna-Havarda pieredzi. Havards ir divas reizes viesojies Rīgā un nolasījis virkni lekciju dažādās auditorijās. Tie, kuriem interesē personības izaugsme un Tikumiskās jeb Rakstura līderības institūta darbība, var iepazīties ar tā aktualitātēm šeit:  https://www.facebook.com/Rakstura-Līderības-institūts-579007032483459/  

Ceļā uz cilvēka cieņu un personas pilnību. Autors: Egils Purviņš

Kritiski par "kritisko domāšanu"

Anonīms saglabāja, Ot, 07/02/2019 - 19:32

Izglītības reformu gaitā arvien biežāk skan vārdu savienojums “kritiskā domāšana”. Tas ir populārs arī modernās pedagoģijas teorijās. Bet, kas īsti ir “kritiskā domāšana”? Ko par to domā filosofi? Vai var apgūt “kritisko domāšanu” bez loģikas mācīšanās? (Diemžēl loģikas kurss sen jau kā vairs nav skolu plānos). Vai labskanīgais sauklis var slēpt arī kādas manipulācijas? Vai “kritiskā domāšana” ir vērsta uz patiesības atklāšanu? Piedāvājam filosofijas doktora Māra Kūļa publikāciju, kurā izgaismoti riski un neskaidrie, pretrunīgie šī jēdziena lietošanas aspekti.

Kritiskā domāšana – patiesības meklējumos vai iespējamos politiskās inženierijas valgos? Autors: Dr. Māris Kūlis

Palīgā izglītības reformai!

Anonīms saglabāja, Se, 03/24/2018 - 16:44

Ažiotāža ap krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā šobrīd aizēno pašu svarīgāko – izglītības satura reformu, kas ietver arī skolas gaitu sākšanu bērniem jau no sešu gadu vecuma. Reformas īstenošanai paredzēti ap 14 miljoni eiro. Par to kā veicas šajā procesā, piedāvājam LU vadībzinātņu doktora  Andreja Mūrnieka publikāciju, kurā apskatītas gan pozitīvās iezīmes, gan iespējamie riski, kas saistās ar reformas īstenošanu.

Palīgā izglītības reformai! Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Latvijā 41 % cilvēku nelasa grāmatas!

Anonīms saglabāja, Pk, 01/27/2017 - 23:16

Piedāvājam īsu informāciju par aptauju, no kuras izriet, ka gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem nelasa grāmatas. Varbūt pat, ka lielākā daļa, jo labi zināms, ka aptaujās cilvēki attiecībā uz sevi bieži vēlamo uzdot par īstenību. Interneta paaudze nav radināta lasīt garus tekstus. Vai jaunā izglītības reforma, kas patlaban tiek gatavota, – uzlabos vai pasliktinās situāciju?

Kam traucē tikumības jēdziens?

Anonīms saglabāja, Ot, 12/29/2015 - 17:55

Joprojām turpinās diskusijas par Izglītības likuma jauno redakciju (18. 06. 15.), kurā Saeima ir nostiprinājusi tikumisko audzināšanu, faktiski garantējusi tās nodrošināšanu visās Latvijas skolās. Piedāvājam juridisko zinātņu doktores Baibas Rudevskas komentāru par to, kāpēc neliela daļa nevalstisko organizāciju tik asi vēršas pret šo likuma normu un vispār pret tikumības jēdzienu kā tādu. Lai gan tikumības jēdziens jau izsenis atrodams Latvijas Satversmes 116. pantā un Izglītības likumā.

Tikumības jēdziens un homoseksuāla dzīvesveida popularizēšana. Autore: Dr.iur. Baiba Rudevska