Izglītība
Pēdējos gados mēs nemitīgi tiekam aicināti kļūt mobilāki, atvērtāki pārmaiņām, radošāki. Un tas nav nepareizi. Valstiski it kā tiek veidota pat inovāciju politika. Taču, kad lieta nonāk līdz Saeimas balsojumiem vai ierēdņu lēmumiem, tad izrādās ar vieglu roku var atteikties no gadu desmitiem lolotām idejām un sagraut labi funkcionējošas inovāciju atbalsta iestādes, kas radītas balstoties uz profesionālo organizāciju iniciatīvām. Viens šāds piemērs, ko piedāvājam portāla atjaunotne.lv lasītājiem, ir bēdu stāts par Izglītības inovāciju fonda likteni.
Andrejs Mūrnieks, Dr.sc.adm. „Būt vai nebūt” – inovācijām izglītībā!
Andrejs Mūrnieks Dr. sc. adm. Kāpēc mācību grāmatās tik daudz kļūdu?
Raksta autors piedāvā savu viedokli par situāciju, kas radusies mācību literatūras jomā, kā arī diskutē par iemesliem, kas noveduši pie konflikta starp Izglītības un zinātnes ministriju un tradicionālo Latvijas kristīgo konfesiju vadītājiem sakarā ar diskutablo 9. klases mācību grāmatu Sociālajās zinībās. Pēc autora domām "mācību grāmatas nedrīkst būt autoru brīvas fantāzijas produkts, kā tas būtu daiļliteratūras gadījumā, bet tām jāatspoguļo sabiedrības vērtību sistēma".
Arī Latvijas skolu izglītības saturā notiek izmaiņas. Jau 20 gadu runā par pāriešanu no pasīvas mācīšanas uz aktīvo mācīšanos. Dažkārt tas tiek izmantots kā pamatojums, lai samazinātu stundu skaits atsevišķos mācību priekšmetos. Daži no tiem (piemēram, ētika, reliģiju vēsture, kultūras vēsture vidusskolās) tiek likvidēti vai aizstāti ar citiem. Tas liek padomāt – kāpēc nepieciešama mācību satura maiņa? Ko mēs varētu mācīties no ārzemju pieredzes? Kuras spējas patiešām vajadzētu attīstīt un kā? Par situāciju ASV privātskolās ieskatu var gūt izlasot Jāņa Kučinska sagatavotu materiālu.
Jānis Kučinskis. Ko un kā mācās Amerikas elitārajās privātskolās?
Ingmārs Zemzaris. Kristīga pateicība – piedauzīga
Ieva Leinasāre.Vai mana tauta ir sajukusi savā prātā?
Pirms vairākām nedēļām Latviju pāršalca skandāls par kādas ģimenes protestu, ka Jūrmalas bērnu dārzā „Madara” tiekot mācīti kristīgi rituāli – pirms ēdienreizes notikusi lūgšana. Iejaucās masu mediji. Vienas ģimenes priekšstati par audzināšanu šajā konfliktā nesaskanēja ar bērnu vecāku vairākuma vajadzībām un vērtībām. Asi komentāri un diskusijas ir atskanējuši gan no vienas, gan no otras puses. Savu sašutumu pauž gan kristieši, gan citu pārliecību pārstāvji. Kā rīkoties turpmāk šādās situācijās?
Jautājums, ko darīt brīvajā laikā, ir kļuvis par mūsdienu cilvēka būtisku problēmu, varbūt par pašu svarīgāko. Vecākiem tas aktualizējas skolēnu brīvlaikos. Taču ir vērts par to padomāt plašāk.
Brīvais laiks ir sekas tehniskajam progresam. Taču tas kļūst par "tukšu laiku", kuru vajag "nosist", bēgot no "katorgas garlaicības", raksta Andris Rubenis [1]. Tieši mūsdienu informatīvajai sabiedrībai ir aktuāli – kā jēgpilni izmantot savu brīvo laiku.





Profesora Dr. hist. Harija...
Arī Līgatnes pagasta "Slaņos" bijis Brāļu...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...