Māksla

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem filozofes Ivetas Šimkus pārdomas par Heinriha Ibsena lugas "Brands" izrādi Dailes teātrī - iepriekšējo iestudējumu, mūsdienu problēmu un ideoloģisko tendenču kontekstā. 

Par Brandu un par mums. Autore: Iveta Šimkus

Dailes teātrī no jauna iestudētā H.Ibsena luga “Brands” ir viens no visu laiku nozīmīgākajiem dramaturģiskajiem darbiem Eiropas literatūras vēsturē. Vērienīgo eksistenciālo, grūti atbildamo jautājumu dēļ, līdzīgi kā Šekspīra “Hamlets” vai Gētes “Fausts”, H.Ibsena luga ir pateicīga viela jaunām interpretācijām un pētījumiem. Turklāt šādu literāro materiālu neizvēlas tāpat vien, jo pārlaicīgajai, klasikas vērtībās balstītajai vertikālei jābūt sakrustotai ar sava laika horizontāli un režisoram jātrāpa krustpunktā.

Piedāvājam lasītājiem Mārča Krīta tikai "Atjaunotnē" publicētu eseju par Raiņa lugu "Zelta zirgs" un Latvijas vēstures līkločiem. Autors esejā brīdina par lugas scenārija nemitīgu atkārtošanos Latvijas likteņos un mūsdienu izaicinājumos, par ideālo, nesavtīgo un merkantilo, savtīgo interešu un motīvu sadursmi.

"Zelta zirga pakavu dzirksteles tumsā" Autors: Mārcis Krīts

Svētdien (10. decembrī) pievakarē pēkšņi pārstāja pukstēt  Dailes teātra režisora Kārļa Auškāpa sirds. Intervija notika trešdien, 6. decembrī, pirmizrādes noskaņās. Režisors teātra Mazajā zālē iestudēja Ērika Kūļa rūķu spēles Niķa un Riķa stiķi.

«Es esmu pamanījis, ka reizēm cilvēkā ir rūķis un reizēm rūķis ir arī cilvēks. Un reizēm Dievs lieto cilvēkus par eņģeļiem. Ir visādi. Bet tas, ko Ēriks Kūlis liek rūķiem darīt, ir uzvedināt nebēdņus uz pareizām taciņām un izglītot aplamīšus,» teica Dailes teātra režisors Kārlis Auškāps.

Izvēršot Dziesmu svētku analīzei veltīto tematiku, piedāvājam iepazīties ar ilggadīga korista viedokli par Dziesmu svētkiem.  Jānis Amols – korists ar 36 gadu stāžu – uzskata Dziesmu svētkus par latviešu tautai būtisku rituālu, kura izvērtēšanā un pilnveidē jāiesaista plašāks dalībnieku un lēmēju loks. Savs viedoklis viņam ir gan par repertuāru,  gan par estrādi, kā arī par dalībnieku – gan koristu, gan  klausītāju – uzvedību svētkos.

Domas par Dziesmu svētkiem. Autors: Jānis Amols, Mg. hist., vīru kora „Frachori” dibinātājbiedrs un dalībnieks.

Piedāvājam fonda „Nāc līdzās!” vadītājas Sarmas Freibergas (deju ansambļu vadītājas ar 30 gadu stāžu) pārdomas par deju un dziesmu svētku nozīmi.

Pārdomas pēc nacionālajiem – Dziesmu un deju svētkiem. Autore: Sarma Freiberga

Jā, tiešām saku - nacionālajiem svētkiem, jo diez vai Latvijā ir kāds latvietis, kurš pagājušo nedēļ nezināja, ka valstī notiek Dziesmu un deju svētki.  Svētki tiešām ir unikāls kultūras notikums visplašākajā šī vārda izpratnē. Tie skar ne tikai dziedāšanas, dejošanas, muzicēšanas vai kādas citas mākslas kultūru, bet tie ietekmē arī cilvēku domāšanu, viņu uzvedību šajā laikā un vēl laiku pēc tam. Tik daudzi cilvēki atzina, ka ļaudis šai laikā ir daudz pozitīvāki, atvērtāki, laipnāki, ka gribētos, lai tie tādi paliktu arī turpmāk savā attiekmē pret līdzcilvēkiem. Kas ir tas fenomens, kas cilvēkam liek ķļūt labākam šai laikā?  Tas varētu būt psiholoģiska pētījuma vērts darbs.

Portāls Atjaunotne piedāvā iespējas iepazīties ar dažādiem viedokļiem par Dziesmu svētkiem un veikt to analīzi. Visi, kuri vēlas, var iesūtīt rakstus vai tos komentēt. Līdztekus jau ievietotajam teologa Gunta Kalmes rakstam piedāvājam iepazīties ar advokāta Alda Gobzema iespaidiem, kuros viņš dalās no skatītāja un klausītāja skatu punkta.

Dziesmu svētki. Latviešu identitātes svētki. Autors: Aldis Gobzems

Izdziedāt, svinēt un apliecināt! Autors: Guntis Kalme, Dr. Theol., Lutera akadēmijas docents

Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes un kultūras viens no nozīmīgākajiem dzīvajiem simboliem. Tajos mēs nevis runājam, diskutējam, vai aizstāvam sevi, bet svinam savu -  latviešu kā Latvijas pamatnācijas - identitāti. Dziesmu svētki nav svētki kādam "cilvēkam vispār". Tie ir latviešu tautas svētki. Tajos tiek apliecināta, izdziedāta un deju kustību harmonijā izpausta mūsu īpašā, latviskā patība. Tieši tādēļ tie mums kā nācijai ir tik svarīgi. Apliecinot un veidojot mūsu identitāti, tie arī aizvien atjauno mūsu saistību ar Latviju.