Māksla

Piedāvājam noslēgumu rakstu sērijai par Dziesmu svētkiem. Publikācijas autors Andrejs Mūrnieks izmanto M. L. Kinga slaveno runu ar refrēnu "man ir sapnis", lai pausti savas un citu svētku dalībnieku atsauksmes, kritiku, ierosinājumus un vīziju par Dziesmu svētku nākotni.

Sapnis par Dziesmu svētkiem. Autors: Andrejs Mūrnieks

Savā laikā Mārtins Luters Kings (baptistu mācītājs) cīņā par rasu vienlīdzību sāka savu slaveno uzrunu Vašingtonā ar vārdiem “Man ir sapnis ...” (I have a dream). Laikā, kad Dziesmu svētki nesen beigušies un pirmais emociju vilnis noplacis, varbūt ir vērts nedaudz pasapņot, lai kaut ko labu novēlētu nākamo svētku dalībniekiem un organizatoriem. Iztēlosimies, kā vajadzētu notikt Dziesmu svētkiem, ņemot vērā savu un citu dalībnieku pieredzi, idejas un pamanītās nepilnības!

Kāds varētu būt mans (mūsu) sapnis par Dziesmu svētkiem?

Piedāvājam turpinājumu rakstu sērijai par Dziesmu svētkiem. Šoreiz par Dziesmu svētku un hokeja līdzību un atšķirībām. Ko Dziesmu svētkos varam mācīties no hokeja? Vai abas parādības var salīdzināt? Ko tās nozīmē mūsu tautai? Kā tās saistītas ar politiku?

Kas kopīgs Dziesmu svētkiem un hokejam? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Piedāvājam izlasīt un apdomāt rakstu, kas publicēts jau vairākos plašsaziņas līdzekļos. Dziesmu svētki ir nozīmīgākais notikums Latvijas kultūrā. Taču šajos svētkos jāsastopas ar dažādiem pārpratumiem, nepatīkamiem pārsteigumiem un netaisnībām, īpaši tas attiecas uz XXVII Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas sāksies pēc mēneša. Vai kļūdas iespējams novērst? Kas ir problēmu saknē? Par to raksta Andrejs Mūrnieks – bijušais XXV un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents un vadībzinātņu doktors.

Netaisnības Dziesmu svētkos? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks. 

Biļetes nepietiek visiem koristiem pat uz vienu no diviem koru lielkoncertiem. Koris ar labiem rezultātiem skatē netiek pielaists “koru karos”. Bezatbildīga virsdiriģentu prasība mainīt Latvijas Nacionālās kultūras centra (LNKC) vadību mēnesi pirms Dziesmu svētkiem. Aizdomas par neobjektīvu vērtējumu gan deju kolektīvu, gan koru skatēs. Konflikti par deju svētku koncepcijām. Tās ir tikai dažas no problēmām, kas šogad skārušas XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVII Deju svētku sagatavošanas procesu.

Ko darīt, lai šādu skandālu un pārpratumu būtu mazāk vai nebūtu nemaz?

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem filozofes Ivetas Šimkus pārdomas par Heinriha Ibsena lugas "Brands" izrādi Dailes teātrī - iepriekšējo iestudējumu, mūsdienu problēmu un ideoloģisko tendenču kontekstā. 

Par Brandu un par mums. Autore: Iveta Šimkus

Dailes teātrī no jauna iestudētā H.Ibsena luga “Brands” ir viens no visu laiku nozīmīgākajiem dramaturģiskajiem darbiem Eiropas literatūras vēsturē. Vērienīgo eksistenciālo, grūti atbildamo jautājumu dēļ, līdzīgi kā Šekspīra “Hamlets” vai Gētes “Fausts”, H.Ibsena luga ir pateicīga viela jaunām interpretācijām un pētījumiem. Turklāt šādu literāro materiālu neizvēlas tāpat vien, jo pārlaicīgajai, klasikas vērtībās balstītajai vertikālei jābūt sakrustotai ar sava laika horizontāli un režisoram jātrāpa krustpunktā.

Piedāvājam lasītājiem Mārča Krīta tikai "Atjaunotnē" publicētu eseju par Raiņa lugu "Zelta zirgs" un Latvijas vēstures līkločiem. Autors esejā brīdina par lugas scenārija nemitīgu atkārtošanos Latvijas likteņos un mūsdienu izaicinājumos, par ideālo, nesavtīgo un merkantilo, savtīgo interešu un motīvu sadursmi.

"Zelta zirga pakavu dzirksteles tumsā" Autors: Mārcis Krīts

Svētdien (10. decembrī) pievakarē pēkšņi pārstāja pukstēt  Dailes teātra režisora Kārļa Auškāpa sirds. Intervija notika trešdien, 6. decembrī, pirmizrādes noskaņās. Režisors teātra Mazajā zālē iestudēja Ērika Kūļa rūķu spēles Niķa un Riķa stiķi.

«Es esmu pamanījis, ka reizēm cilvēkā ir rūķis un reizēm rūķis ir arī cilvēks. Un reizēm Dievs lieto cilvēkus par eņģeļiem. Ir visādi. Bet tas, ko Ēriks Kūlis liek rūķiem darīt, ir uzvedināt nebēdņus uz pareizām taciņām un izglītot aplamīšus,» teica Dailes teātra režisors Kārlis Auškāps.

Izvēršot Dziesmu svētku analīzei veltīto tematiku, piedāvājam iepazīties ar ilggadīga korista viedokli par Dziesmu svētkiem.  Jānis Amols – korists ar 36 gadu stāžu – uzskata Dziesmu svētkus par latviešu tautai būtisku rituālu, kura izvērtēšanā un pilnveidē jāiesaista plašāks dalībnieku un lēmēju loks. Savs viedoklis viņam ir gan par repertuāru,  gan par estrādi, kā arī par dalībnieku – gan koristu, gan  klausītāju – uzvedību svētkos.

Domas par Dziesmu svētkiem. Autors: Jānis Amols, Mg. hist., vīru kora „Frachori” dibinātājbiedrs un dalībnieks.