Māksla

Piedāvājam fonda „Nāc līdzās!” vadītājas Sarmas Freibergas (deju ansambļu vadītājas ar 30 gadu stāžu) pārdomas par deju un dziesmu svētku nozīmi.

Pārdomas pēc nacionālajiem – Dziesmu un deju svētkiem. Autore: Sarma Freiberga

Jā, tiešām saku - nacionālajiem svētkiem, jo diez vai Latvijā ir kāds latvietis, kurš pagājušo nedēļ nezināja, ka valstī notiek Dziesmu un deju svētki.  Svētki tiešām ir unikāls kultūras notikums visplašākajā šī vārda izpratnē. Tie skar ne tikai dziedāšanas, dejošanas, muzicēšanas vai kādas citas mākslas kultūru, bet tie ietekmē arī cilvēku domāšanu, viņu uzvedību šajā laikā un vēl laiku pēc tam. Tik daudzi cilvēki atzina, ka ļaudis šai laikā ir daudz pozitīvāki, atvērtāki, laipnāki, ka gribētos, lai tie tādi paliktu arī turpmāk savā attiekmē pret līdzcilvēkiem. Kas ir tas fenomens, kas cilvēkam liek ķļūt labākam šai laikā?  Tas varētu būt psiholoģiska pētījuma vērts darbs.

Portāls Atjaunotne piedāvā iespējas iepazīties ar dažādiem viedokļiem par Dziesmu svētkiem un veikt to analīzi. Visi, kuri vēlas, var iesūtīt rakstus vai tos komentēt. Līdztekus jau ievietotajam teologa Gunta Kalmes rakstam piedāvājam iepazīties ar advokāta Alda Gobzema iespaidiem, kuros viņš dalās no skatītāja un klausītāja skatu punkta.

Dziesmu svētki. Latviešu identitātes svētki. Autors: Aldis Gobzems

Izdziedāt, svinēt un apliecināt! Autors: Guntis Kalme, Dr. Theol., Lutera akadēmijas docents

Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes un kultūras viens no nozīmīgākajiem dzīvajiem simboliem. Tajos mēs nevis runājam, diskutējam, vai aizstāvam sevi, bet svinam savu -  latviešu kā Latvijas pamatnācijas - identitāti. Dziesmu svētki nav svētki kādam "cilvēkam vispār". Tie ir latviešu tautas svētki. Tajos tiek apliecināta, izdziedāta un deju kustību harmonijā izpausta mūsu īpašā, latviskā patība. Tieši tādēļ tie mums kā nācijai ir tik svarīgi. Apliecinot un veidojot mūsu identitāti, tie arī aizvien atjauno mūsu saistību ar Latviju.

Igaunijas Zinātņu Akadēmijas vīru un sieviešu kori un Antonīna Dvoržāka Mesa Rīgā

        Igaunijas Zinātņu Akadēmijas vīru koris un sieviešu koris ir slavenā kordiriģenta un komponista, profesora Arvo Ratasepa (Arvo Ratasepp) izveidoti kolektīvi, kas mazliet vairāk kā 50 darbības gadu laikā ir guvuši plašu atzinību gan Igaunijā, gan citās valstīs. Abi kolektīvi ir lieliski koncertkori. Korus raksturo spēcīgs, stabils skanējums, muzikalitāte un daudzveidīgs repertuārs. Kori atskaņo saturiski un tematiski vienotas koncertprogrammas, kā arī apvienojot spēkus piedalās lielo formu priekšnesumos kā liels jauktais koris. Abu koru diriģenti šobrīd ir Andruss Sīmons (Andrus Siimon) un Igors Ņikiforovs (Igor Nikiforov).

Folklora un kristietība

Klāt ir Jāņi ar tradicionālo līgošanu un arī ar strīdiem – kurā dienā būtu pareizi tos svinēt, pēc kādām tradīcijām utt. Jāņa Kristītāja svētku dienā vai astronomisko saulgriežu vakarā? Kuras paražas atzīstamas par īsteni latviskām? Vai Jāņu svētkiem piedien pārmērības uzdzīvē? Vai svinot Jāņu svētkus kristietis nekalpo elkiem? Lauku vidē par laimi gan kristīgā kultūra, gan tautiskās paražas un dziesmas ir vienlīdz labi sadzīvojušas kopā. Par to savās pārdomās dalās sabiedriskais darbinieks un aktieris Aleksandrs Zeimuls-Priževoits no Latgales – gan citā, ne Jāņu, kontekstā – domājot par Dziesmu svētku tradīcijas tautiskajām un kristīgajām saknēm.

Jebkurā gadījumā – priecīgus, sirsnīgus un svētīgus visiem atjaunotne.lv lasītājiem un veidotājiem Jāņu svētkus!

Aleksandrs Zeimuls-Priževoits: Folklora un kristietība – Dziesmu svētkos!

Nikolajs Puzikovs - policists, dziedātājs un kristietis - atbild atjaunotne.lv

„Latvijas Radio 2 pop un rokdziesmu aptaujas SEB Muzikālā banka 2010.gada apbalvošanas ceremonijā par gada vērtīgāko atzīta Nikolaja Puzikova dziedātā dziesma Dievs tevi mīl. Šī dziesma pārliecinoši ieguva pirmo vietu gan klausītāju, gan mūzikas ekspertu kopvērtējumā, informē Latvijas radio.”

Par šo mūzikas dzīves faktu interneta vietne atjaunotne.lv intervē jauno mākslinieku, kurš no amatiera pamazām kļūst par profesionālu mūziķi.

Guntars Ruņģis: Kurp eji Latvijas kultūra?

Raimonds Pauls: Cik ilgi var ciest?

Divu mākslinieku pārdomas par kultūras likteni. Viens no viņiem: populārākais latviešu komponists, otrs - operas solists. Savas domas vispirms lūdzam izteikt Latvijas Nacionālās operas solistu Guntaru Ruņģi.