Satura barotne

Sabiedrība

Kas nepieciešams izaugsmei?

Anonīms saglabāja, Ce, 03/12/2020 - 15:32

Piedāvājam arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzrunu ekumeniskā dievkalpojumā. Tajā garīdznieks dalās pārdomās par 29 gadiem pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un par motīviem, kuri varētu iedvesmot un palīdzēt garīgajai attīstībai, kas ir arī valsts ekonomiskās un katra personiskās labklājības un laimes pamats.

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo. Autors: Zbigņevs Stankevičs

.. Es domāju, ka .. aktuāls ir jautājums, kur ir atrodama Latvijas uzplaukuma atslēga. Ir pagājuši 29 gadi kopš entuziasma pilnās dziesmotās atmodas, kas vainagojās ar brīvību no ārējiem spaidiem. Cilvēki bija pilni cerības, ka sāksies straujš Latvijas uzplaukums. Tomēr ir izrādījies, ka ar ārējo brīvību vien nepietiek. Lielākajā mūsu sabiedrības daļā kādreizējo entuziasmu ir nomākušas ikdienišķās rūpes un vilšanās. Tad, kad atvērās robežas, daudzi devās meklēt laimi svešumā. Starp palikušajiem vieni ir izsitušies uz augšu un bauda brīvās dzīves labumus, citus ir pārņēmis rūgtums un neapmierinātība. Aizvadītajos 29 gados arvien jauni politiskie spēki ir nākuši pie varas un centušies iestūrēt mūsu valsts kuģi ātra uzplaukuma ūdeņos, bet ir izrādījies, ka tas nav tik vienkārši.

Ekoloģija vai ažiotāža?

Anonīms saglabāja, Tr, 10/16/2019 - 19:20

Piedāvājam filozofijas doktora Māra Kūļa pārdomas par klimata izmaiņu problēmu un ar to saistīto ažiotāzu, izmantojot pusaugu meitenīti Grētu Tūnbergu kā dabas piesārņojuma apkarotāju ruporu. Filozofs norāda uz patērniecības paradigmu kā uz galveno cēloni ekoloģiskajām problēmām. Patērēšanas neprātu visticamāk nevar apturēt ar atsevišķām skaļām akcijām savas sirdsapziņas nomierināšanai. Pateicība autoram par atļauju rakstu pārpublicēt!

Bērna seja spogulī. Autors:  Dr. Māris Kūlis, LU Filozofijas un socioloģijas institūts

Elitāras izglītības perspektīvas Latvijā

Anonīms saglabāja, Ce, 06/27/2019 - 10:54

Pamatizglītības jaunajā standartā izglītības reformu steigā ir tikušas aizmirstas skolas ar padziļinātu kāda mācību priekšmeta apguvi. Tām ir vairāk nekā 50 gadu ilga panākumiem bagāta pieredze. Saeima un izglītības ministrija steidz kļūdu labot. Tomēr minētās skolas joprojām jūtas apdraudētas, jo izskan viedokļi pret šādu skolu pastāvēšanu. Piedāvājam rakstu, kas pamato elitāras izglītības nepieciešamību plašākā politiskās situācijas kontekstā.

Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Kas notiek sabiedrībā? Atbild: J.Vanags

Anonīms saglabāja, Pk, 03/01/2019 - 18:44

«Ja dzirdat kādu braši saukājam citus par tumsoņām, tad ir diezgan droši, ka tur runā postmodernais neomarksists. Marksisms nav miris, tikai uzspodrināts ar postmodernu politūru. Latvijā to visredzamāk pārstāv Progresīvie. Redzot politkorektuma galējības, mēs ceram, ka tas pāries, paļaujamies uz veselo saprātu. Taču vai pēdējo 20–30 gadu pieredze ļauj cerēt, ka varam uz to paļauties?» retoriski vaicā Jānis Vanags.

Intervija ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu.

Ar lingu pret Goliātu

Anonīms saglabāja, Sv, 09/02/2018 - 12:28

Piedāvājam tikai Atjaunotnes lasītājiem Mārča Krīta pārdomas "Ar lingu pret Goliātu" par iespējamiem risinājumiem sarežģītās un izšķirošās politiskās un cita veida situācijās. Kā uzvarēt pretinieku, kas par Tevi pārāks? Kādu stratēģiju un taktiku izmantot? Publikācijā arī piesaukti gan traģiski, gan kuriozi notikumi Latvijas valsts tapšanas un politisko satricinājumu vēsturē.

Par brīvību

Anonīms saglabāja, Ot, 01/30/2018 - 16:56

Piedāvājam 12. Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas rakstu, kurā viņa dalās pārdomās par brīvības vērtību un tās izpratnes maiņu mūsdienās, kā arī polemizē ar dažādiem viedokļiem, kas izskanējuši publiskaja telpā. Pateicamies autorei par iespēju rakstu publicēt!

"Ļoti daudziem jauniešiem "Tēvzeme" un "brīvība" nenozīmē neko. "Brīvība" viņiem ir anarhija – ka tu vari darīt visu, ko gribi. Bet "Tēvzeme", Latvija – tā ir tikai vieta, nometne, kurā tu pagaidām atrodies, – jo ļoti liela daļa jauniešu grib no Latvijas emigrēt." Šos vērā ņemamos vārdus nupat publiskā sarunā teica kāds sešpadsmitgadīgs latviešu jauneklis. Tā ir liecība no pirmavota, no cilvēka, kas kopā ar saviem vienaudžiem iegūst vidusskolas izglītību saskaņā ar Izglītības ministrijas apstiprināto programmu. Puisis ir no Kurzemes, tāpēc domāju, ka viņš runā faktiski tikai par latviešu jauniešiem.

Mūžība, nevis laiks… Intervija ar H. Tumanu

Anonīms saglabāja, Se, 11/25/2017 - 21:16

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Vijas Beinertes interviju (pirmpublicētu žurnālā “Mājas viesis” 25. 11. 2017.) ar Dr. hist. Hariju Tumanu[i], kurš ir viens no Latvijā viedokļu līderiem, vēsturnieks, apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Saruna ir par to, kāpēc aktuāla ir mūžība, nevis laiks.

Kas notiek ar tautu un kultūru, kam laiks ir nauda, nevis žēlastība, kas dota mums līdz ar izredzi uz mūžību?
Tā ir parādība, kas raksturīga kultūrām norieta stadijā. Ne tikai laiks – viss tām ir nauda. Viss tiek mērīts ar naudu, nauda kļūst par cilvēka dzīves mērķi un jēgu. Šāds fenomens civilizācijas vēsturē ir pieredzēts jau vairākkārt: tā gāja bojā Babilonija, Feniķija, Grieķija, Roma utt. Mēs esam kārtējie, fināls ir zināms. Šodien toni nosaka grāmatveži, viss tiek rēķināts un pārvērsts naudas izteiksmē, pat izglītība un veselības aprūpe: cik studentu vai skolēnu uz vienu pedagogu, cik pacientu uz vienu ģimenes ārstu. Slēgsim skolas, slēgsim slimnīcas, jo nauda un cipari ir svarīgāki par visu! Taču tas nogalina, tas ir kultūras krahs. Ejam vēlās Romas pēdās.