Piedāvājam Atjaunotne lasītājiem Saeimas deputātes Ingunas Rībenas pārdomas par vērtībām nesen notikušā skandāla kontekstā, kas izcēlās pēc tam, kad labklājības ministre sāka dalīt pirmsskolām no dāņu valodas iztulkotu diskutablu mācību līdzekli it kā par dzimumu līdztiesību.

Ļaujiet mums palikt pie īstām un dabiskām vērtībām. Autore: Ingūna Rībena, LR Saeimas deputāte

Par Labklājības ministrijas finansētajām un ieteiktajām bērnu grāmatām "Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un "Diena, kad Rūta bija Rihards" jau ir izteikušies Dr. Andrejs Mūrnieks un sociālā pedagoģe, bērnu nama audzinātāja Iļana Bukura.

Pēc viņu publikācijām, kas rakstītas ar spilgtu domas skaidrību un dziļi objektīvu problēmas izpratni, ir grūti vairs ko piebilst par pēdējo dienu notikumiem, kurus cenšas sabiedrības apziņā demagoģiski reducēt par ”bērnu grāmatiņas” dēļ saceltu ”vētru ūdens glāzē”.

Pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk diskutējam par to, vai uzņemtais kurss uz pilnīgu integrāciju Eiropas un starptautiskajās struktūrās nenes līdzi riskus un nekaitē Latvijas un tās tautas interesēm. Dažus aspektus Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret ideoloģijām un globālajiem procesiem izgaismo E. Zalāna izveidotā "Populares Latvija" institūta pasūtītais un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums "Pasaules uzskats: pašnovērtējums un realitāte”. Šo pētījumu interpretē sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds.

Kristiana Rozenvalda replika par pētījumu, kas izgaismo Latvijas pašapmāna apmērus

Pēdējā laikā sabiedrībā sakarā ar referendumu tiek izteikti radikāli viedokļi. Dažus no tiem varētu pat raksturot kā histēriskus un naidu kurinošus. Toties tautas lielākās daļas rīcība referenduma dienā bija līdzsvarota un atbildīga. Varbūt jāturpina diskusijas un jāanalizē situācija šajā noskaņā? Domājot par savu izteikumu sekām un meklējot risinājumus. Piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Andreja Mūrnieka pārdomas par referenduma rezultātiem un cēloņiem.

Kas uzvarēja referendumā? Autors: Andrejs Mūrnieks, kultūrvēsturnieks un pedagogs

Kas uzvarēja referendumā? Vai saliedētība? Jā! Saliedējās latvieši un saliedējās krievvalodīgie! Katra puse – iekšēji. Par sevi. Par savu taisnību. Tādu pacēlumu un līdzdalību negaidīja pat sociologi un referenduma iniciatori!

Tikko notikušā referenduma ierosinātāji kā vienu no argumentiem otras valsts valodas ieviešanai izvirzīja sūdzības par etnisko diskrimināciju Latvijā. Piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem runu, kas izskanējusi Eiropas Parlamenta (EP) Strasbūrā organizētā konferencē. Tajā pausts pilnīgi pretējs viedoklis. Runu var lasīt arī EP deputātes Ineses Vaideres mājas lapā.

Jeļena Avotiņa-Jekateriņičeva: nekādas etniskās diskriminācijas Latvijā nav

Mans vārds ir Jeļena, es esmu krieviete. Es sešpadsmit gadus dzīvoju neatkarīgā Latvijā. Man ir savs uzņēmums, esmu etiķetes un protokola eksperte. Cienījamie Eiroparlamenta deputāti: es, Latvijas krieviete, esmu kategoriski pret ideju ieviest Latvijā krievu valodu kā otro valsts valodu divu iemeslu dēļ – gan kā speciāliste, gan kā privātpersona.

Labas gribas manifests

Mēs, Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, apņemamies ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā Atmodas laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību.

Referendums būs. Notiks. Tas ir labi. Cimds ir nomests, un Latvijai uzticamo pilsoņu goda lieta ir cimdu pacelt. Piedalīties un balsot pret vēl dziļāku sabiedrības nošķirtību, pret tālāku segregāciju, jo tieši pie tā novestu divas valsts valodas Latvijā. Galīgā konsekvencē divvalodība novestu pie valsts integritātes zuduma un latviešu valodas pakāpeniskas izspiešanas no vienīgās telpas visā plašajā pasaulē, kur tai ir iespēja pastāvēt un attīstīties.

Alkohola ražotāju un tirgotāju lobijs ir daļa no globālās patērētājsabiedrības sistēmas, kas ir atbildīga netikai par alkoholisma izplatīšanos, bet arī par atbilstošas ideloģijas un vērtībievirzes radīšanu, t. sk. masu medijos. Alkoholisms ir ne vien slimība, bet arī netikums. Turklāt vispirms tas sākas kā nelāgs ieradums, kas pāraug slimībā un nereti beidzas ar letālu iznākumu vai personības degradāciju un normālas dzīves deformāciju daudzām ģimenēm. Taču masu mediji minēto netikumu ir padarījuši par neaizstājamu gan sabiedrības elites „glamūra”, gan jebkuras izklaides sastāvdaļu. Viens no tautas nodzirdīšanas skandalozākajiem aspektiem ir gadiem ilgā nelegālā alkohola tirgošana (t.sk. „točku” darbība). Par šo problēmu lasām kompetentu Pētera Apiņa – Latvijas Ārstu biedrības prezidenta – komentāru. Atklāts tomēr paliek jautājums: kā cīņu pert dzeršanu padarīt efektīgāku?

Cīņa pret pārmēra alkohola lietošanu Latvijā: realitātes un konsekvences. Autors: Pēteris Apinis