Zinātne

Arī Latvijā notiek diskusijas par Džender (Gender) teorijas piedāvātajiem eksperimentiem audzināšanā. Bēdīgi slavenie dāņu autoru izdevumi „Diena, kad Kārlis bija Karlīna", „Diena, kad Rūta bija Rihards" un metodiskais materiāls pedagogiem "Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm" - ir tikuši atzīti par nepiemērotiem pirmskolām gan profesionāļu vidē, gan arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Diemžēl eksperiments ar Latvijas bērniem turpinās vairākās pimsskolās. Zem dzimumu līdztiesības lozunga faktiski tiek eksperimentēts ar bērnu dzimumidentitāti. Piedāvājam noskatīties Norvēģijā uzņemtu filmu, kas Dženderisma teorijas viedokli par dzimumu kā tikai sociālu konstrukciju argumentēti apšauba.

Latviešu zinātnieks akadēmiķis Jānis Stradiņš arī pēc savas 80 gadu jubilejas turpina aktīvi darboties, izdod grāmatas, spriež par globālo politiku un mūsu tautas likteni. Labi pārzinot Latvijas vēsturi akadēmiķis izsaka vērtīgas atziņas par Latvijas un Eiropas nākotni un iespējamiem riskiem. Arī portāla Atjaunotne veidotāji apsveic jubilāru un novēl panākumiem bagātu Jauno gadu izcilajam latviešu zinātniekam un Atmodas gadu varonim! Piedāvājam portāla lasītājiem intervijas fragmentu ar Jāni Stradiņu.

Intervija ar Jāni Stradiņu. Intervētājs: Egīls Zirnis

Vai tiešām karš ir dabisks cilvēces evolūcijas pavadonis, kā to tiecas uzdot sociāldarvinisti? Attiecinot dzīvnieku pasaulē Darvina it kā konstatēto universālo evolūcijas principu – „dabiskā izlase, izdzīvo stiprākais utt.” – uz cilvēku sabiedrībām, ir radušās tādas ideoloģijas kā rasisms, fašisms un nacisms, arī komunisms to ir izmantojis. Un savā veidā arī neoliberālisms, pārspīlējot konkurences nozīmi sabiedrībā. Vai tiešām "cīņa ir visu lietu māte"– kā esot teicis sengrieķu domātājs Hērakleits? Jaunākie antropologu pētījumi apstrīd līdz šim populārās teorijas par „neizbēgamo karu” un savstarpējo cīņu par varu, teritoriju un resursiem senumu. Jautājums tātad paliek: vai cilvēces progresu virza karš un cīņa par resursiem („ražošanas līdzekļiem” – kā mācīja marksisti), vai arī – gluži otrādi – sadarbība, kooperācija, solidaritāte, mīlestība?

Kara saknes. Autors: Vents Zvaigzne, 'Rīgas Laiks'

Viena no mānīgākajām mūsdienu kultūras idejām ir apgalvojums, ka karš ir iedzimts un mūsu senči to ieguvuši kā pielāgojumu dabiskās izlases gaitā.

Piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem lekciju, kas īsi apskata modernās bioētikas problēmas (t.sk., abortu un eitanāziju). Kas ir cilvēks? Vai cilvēks ir unikāla neatkārtojama personība, vai tikai „numurs” kādā rindā? Kurā brīdī sākas cilvēks? Vai visi cilvēki nākotnē varēs cerēt uz savas dzīvības aizsardzību? Tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes izprast ir svarīgi katram no mums. Šos jautājumus kompetenti iztirzā filozofe un bioētiķe Linda Gutpelca.

Linda Gutpelca: Bioētika un persona 21. gadsimtā