Satura barotne

Vīruss eksperimentē ar nācijām

Anonīms saglabāja, Ce, 01/07/2021 - 21:48

Laimīgu un veselīgu Jauno gadu visiem Atjaunotnes lasītājiem! Aicinām sākt gadu izlasot Jura Lorenca interviju LA.LV ar LU profesoru Raivi Bičevski. Jau atkal filozofs pārsteidz ar oriģinālu un precīzu skatījumu gan uz aktuālām, gan uz mūžīgām problēmām. Viņš saka: “Covid-19 vīruss ir lakmusa tests modernās pasaules mītam. Vīruss patlaban “eksperimentē” ne tikai ar pasaules sabiedrību kopumā, tas uzstāda diagnozes nācijām un valstīm.”

Raivis Bičevskis: “Kurš iemācījies mirt, iemācās arī dzīvot un nebaidīties!”

Lielā pāriestatīšana?

Anonīms saglabāja, Se, 12/05/2020 - 01:26

Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi, kas tika nolasīts Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī. Svētku dienā arhibīskaps atrada iespēju ne tikai apelēt pie patriotiskām jūtām, bet dot savu redzējumu procesiem pasaulē. Viņš runāja par pēdējā laikā izaicinājumiem Rietumu sabiedrībai. To saknes saistītas ar 4 ietekmīgu ideoloģisko virzienu dibinātājiem K.Marksu, F. Nīči, Ž.P.Sartru, M.Fuko un Ž.Deridā, ar marksisma, nihilisma, eksistenciālisma un postmodernisma ietekmi uz kultūru, vērtībām, valodu, ģimenes un paša cilvēka izpratni. Vai būs un kāda būs lielā "pārietstatīšana" pēc pandēmijas? Vai mēs mācāmies no pagātnes kļūdām?

Jānis Vanags: Ar ticību, apziņu un divām puslodēm

Raksts tapis pēc priekšlasījuma 2020. gada 3. oktobrī Āraišos, Āraišu ezerpils apmeklētāju centrā.

Kas būtu latvieši bez Dziesmu svētkiem? Mūsu nacionālā pašapziņa, ceļš pie savas valsts varbūt noritētu citādi. Kurš cits notikums Dziesmu svētku vietā mūsdienās pulcētu kopā latviešus no visas pasaules? Taču cik daudz mēs zinām par to, kā dziedāšana un mūzika attīstījās pirms 1873. gada Rīgā un pirmajiem Dziesmu svētkiem Dikļos, vēl pirms tam, kad hernhūtiešu ģimenes dēla Jāņa Cimzes mācītie latviešu un igauņu tautskolotāji sāka vadīt korus Vidzemē? Cik daudz mēs zinām par Brāļu draudzes pienesumu latviešu koru kultūras attīstībā un Dziesmu svētku kustības iesākšanā?

Vai kultūru karš?

Anonīms saglabāja, Ot, 11/10/2020 - 22:22

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Elita Veidemanes sarunu ar filozofu Raivi Bičevski NRA par intelektuāļu lomas krīzi sabiedrībā, nacionālo valstu ietekmes mazināšanos, sacelšanās iespējām pret “sekundāro pasauli”, kultūru karu un jauna totalitārisma riskiem.

Raivis Bičevskis: Latvijā ir intelektuālās politikas noriets

„Es nebrīnīšos, ja parādīsies jauns totalitārisms, kas tomēr nebūs tik vienkārši atpazīstams, kā tas bija ar nacionālsociālismu vai boļševismu. Modernitātes laikmets Eiropā (18.‒20. gs.) radījis totalitārismus, un tas nespēj izrauties no tām pretrunām, kuras dzemdina aizvien jaunas totalitāras varas konfigurācijas. Visticamāk, patērētāju sabiedrībā tiks ieplūdināti noteikti ideoloģiskie elementi, un viens no tiem būs nacionālo valstu ietekmes mazināšana kā ceļš pie planetāras varas,” uzskata filozofijas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Raivis Bičevskis.

Kas kopīgs liberālismam un islāmam?

Anonīms saglabāja, Tr, 10/07/2020 - 21:12

Piedāvājam žurnālistes Vijas Beinertas sarunu ar juristu un vienu no interesantākajiem viedokļu līderiem Juri Rudevski. Sarunā jurists velta skarbus vārdus tam liberālisma veidam, kas šobrīd aktuāls Latvijā un citviet Rietumu sabiedrībā. Vienlaikus viņš norāda uz Eiropas civilizācijas pamatiem un vērtībām, ko viņš atrod gan Latvijas, gan Francijas kultūrās. Rudevskis analizē totalitārisma elementus mūsdienās un apdraudējumus demokrātijai, nācijām, ģimenei un cilvēkam.

Milzīgs sociālu, reliģisku un rasu konfliktu vilnis aizmēž robežas un grauj pamatus, padarot nestabilas un nedrošas gan demokrātijas, gan autoritārus režīmus. Vai arī tev ir sajūta, it kā pasauli būtu pārņēmis kāds vīruss, kas tiecas iznīcināt jebkādu kārtību?

Pavisam noteikti. Un šis vīruss ir liberālisma ideoloģija.

Vai civilizācijas gals?

Anonīms saglabāja, Tr, 09/16/2020 - 21:12

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem žurnālistes Elitas Veidemanes sarunu ar vēsturnieku LU profesoru Hariju Tumanu par procesiem Rietumu civilizācijā, gan saistībā ar pieminekļu kariem ASV un covid epidēmijas dēļ ieviestajiem – iespējams pārspīlētajiem – ierobežojumiem, gan vispārēju sabiedrības lumpenizāciju.

Profesors Harijs Tumans: Iespējams, mūs gaida civilizācijas gals

„Vara vēlas visu kontrolēt, un, pateicoties digitālajām tehnoloģijām, rodas arvien jaunas iespējas to īstenot. Tagad – ciešā sasaistē ar tā dēvēto kovida pandēmiju ‒ tiek ieviesta arvien lielāka kontrole. Vairs nešķiet neticami, ka reiz visi nonāksim elektroniskajā koncentrācijas nometnē,” uzskata vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans.

Vai cilvēka cieņa ir vērtība Latvijā?

Anonīms saglabāja, Se, 08/15/2020 - 12:20

Piedāvājam lasītajiem sarunu LV ar akadēmiķi un Latvijas Universitātes profesori Maiju Kūli. Filozofe norāda uz cilvēka cieņu kā Eiropas civilizācijas vērtību un problēmām, kas saistītas ar šīs vērtības iedzīvināšanu mūsdienās - gan dažādu migrācijas procesu, gan patēriņa mentalitātes un neoliberālisma politikas dēļ. M. Kūle norāda uz idejām Eiropas filozofijā un kristietībā, kas izveidojušas un nostiprinājušas cilvēka cieņas koncepciju. Šī koncepcija nozīmē arī konkrētu politisku rīcību – tai skaitā sociālā nodrošinājuma jomā. Protestējot pret neatbilstošu atbalsta līmeni maznodrošinātajiem Satversmes tiesā vērsies arī Tiesībsargs, kurš tādēļ ir kļuvis neērts dažiem politiskajiem spēkiem. Pateicamies profesorei par atļauju sarunu pārpublicēt!

Maija Kūle: Cieņa ir dzīve atzīšanas režīmā

“Cilvēka cieņai atbilstoša dzīve ir ne tikai fizisko pamatvajadzību apmierināšana, bet arī garīga atzīšana no līdzcilvēku puses, ko spēj nodrošināt darbs, pienākuma apziņa un vēlme attīstīties, kas tikai kopumā sniedz iespēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā dzīvē”, sarunā par sociālā nodrošinājuma atbilstību cilvēka cieņai saka filozofe, profesore MAIJA KŪLE.