Atbildot uz jautājumnu "Kāpēc Ukraina uzvar?" vadībzinātņu doktors  Andrejs Mūrnieks min vismaz 3 faktorus. Tie ir: 1) savas nācijas nozīmīguma apziņa, 2) vīrišķīgums un arī 3) reliģiozitāte. Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem iepazīties ar šo 3 aspektu izvērsumu.

 Kāpēc Ukraina uzvar? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju un prezidentu apbrīno visā pasaulē. Vai citas Eiropas tautas spētu sekot ukraiņu piemēram? Kā ar mums pašiem? Vai atbalsts Ukrainai ir pietiekams? Vai pasaules vadošo politiķu attieksme pret karu ir adekvāta?

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi Kristus augšāmcelšanās svētkos. Neraugoties uz karu Ukrainā – viņš aicina cerēt, uzticēties Kristus uzvarai pār nāvi, ļaunumu un grēku. Cerība, no trijiem kristīgajiem tikumiem – mīlestība, ticība, cerība – ir vistrauslākais un vajadzīgākais. Īpaši šodien, īpaši ciešanās, īpaši kara laikā, īpaši garīgajā apjukumā, kādā atrodas daudzi cilvēki Eiropā un Latvijā, kuri sapinušies pārprastas brīvības neoliberālo koncpeciju varā. Vēl smagākā stāvoklī ir tie krievi, kuri atrdas Putina imperiālistiskās ideoloģijas varā. Patiešām šajā situācijā ir jālūdz: Dievs palīdzi!

Arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķis 2022. gada Lieldienās

Vairāki Nobela prēmijas laureāti pauduši atbalstu ukraiņu tautai un brīvai un neatkarīgai Ukrainas valstij — Krievijas agresijas priekšā. Piedāvājam izlasīt šo laurātu vēstuli. Otrais teksts ir intervija ar pāvesta nunciju Ukrainā. Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā priekšvakarā lielākā daļa diplomātisko departamentu evakuēja savus pārstāvjus no Ukrainas pilsētām. Daudzi diplomāti pat pameta Ukrainu, bēgot no Krievijas armijas apšaudēm. Tomēr starp vēstniekiem ir arī patiesi varonīgi cilvēki. Viens no tiem, ja ne vienīgais, kurš palicis Kijevā, ir Vatikāna vēstnieks Ukrainā. Sestais apustuliskais nuncijs, arhibīskaps Visvalds Kulboka vēsta, kāpēc viņš uzskata, ka Ukraina uzvarēs. Pateicība Aigaram Tučam par abu šo materiālu iesūtīšanu un tulkojumu latviešu valodā!

Arhibīskaps Jānis Vanags: Vienotībā mazās lietas top stipras. Lūgšana par Ukrainu.

Kad rakstu šīs rindas, Ukrainas tauta ir izturējusi Krievijas iebrukuma pirmo diennakti. Erceņģeli Mihaēl, kas nogāzi sātanu no debesīm – cīnies par Ukrainu kopā ar saviem debesu pulkiem! Latviju NATO ietvaros sargā īpaša solidaritāte ar citām valstīm, bet tas nenozīmē, ka mierīgi stāvam maliņā. Mūs mēģina maldināt, kārdināt, biedēt un šķelt. Mūs piemeklēs kara un sankciju sekas. Dzīve būs grūtāka, trūcīgāka un bīstmāka. Mēs to nevaram novērst vai pagriezt atpakaļ, bet varam sagatavoties. Paredzot lielās bēdas, Kungs Jēzus saka – izslienieties un paceliet galvas, jo jūsu pestīšana ir tuvu. Nevis sūkstīties par mums tikko nolaupīto pasauli, bet klausīties Kristus balsī un apņemties – es pacelšu galvu un iztaisnošu plecus, lai kopā ar tevi, Kungs, visu izturētu kā nesalauzts, tev līdzīgs cilvēks! Ieslēgsim sirdī apustuļa Pāvila vārdus: “Es visu spēju viņā, kas man dod spēku. Un tomēr jūs darāt labi, būdami līdzdalīgi manās ciešanās.” (Fil. 4:13)

Vai Krievijas aktivitātes pie Ukrainas robežām ir blefs, vai tomēr nopietni draudi? Piedāvājam iepazīties ar franču vēsturnieces Fransuāzas Tomas domām par starptautisko situāciju un Krievijas faktisko ultimātu Rietumu pasaulei. Paldies Jānim Rožkalnam, kurš piedāvājis raksta tulkojumu. Raksta autore uzskata, ka divu līgumu piedāvājums ir nopietnākā šantāža kopš Aukstā kara laikiem, ko tiecas īstenot Putina režīms. Kas Maskavai liek domāt, ka Rietumu pasaule tieši šobrīd ir vāja? Ko darīt?

Fransuāza Toma. Ko nozīmē Krievijas ultimāts Rietumiem?

Piedāvājam izlasīt interviju ar Agnesi Irbi - filoloģijas zinātņu doktori, konservatīvās ievirzes tīmekļa žurnāla “TELOS” galveno redaktori. A. Irbe bažījas par dabiskās ģimenes aizsardzību pret globālo ideoloģiju uzbrukumiem un ES spiedienu uz tās dalībvalstīm, lai gan ģimenes izpratne un politika ir katras dalībvalsts kompetencē. Viņa pierāda, ka bioloģiski bērnam nevar būt 2 mātes. Šajā jautājumā "nevar būt centriskās pozīcijas. Vai nu esat par, vai pret. Vai nu var būt divas mātes, vai ir tikai viena. Nevar būt pusotra".

Agnese Irbe: Ja ES spiež Bulgāriju ierakstīt bērna dzimšanas apliecībā divas mammas, tad vairs nesaprotu, kur esam iestājušies.

Pieminot Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras 90. dzimšanas dienu, 2021. gada 15. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference “Pretestība un Latvijas Republikas valstiskums. Vakar. Šodien. Rīt”. Piedāvājam izlasīt Ivetas Šimkus, kura bija arī viena no pasākuma rīkotājām, sagatavoto uzrunu un padomāt, ko Gunārs Astra darītu un par ko iestātos mūsdienās.

Iveta Šimkus: Brīvība kā apzināta izvēle