Atjaunotne

Kultūrai – nē!? Pamfleta autors: Andrejs Mūrnieks

Sarunu festivālā LAMPA notika diskusija par kultūras nozīmi mūsdienu sabiedrībā[1]. Studenti, kuri to organizēja – lūdza mani būt par tādu kā „sātana advokātu”, „kas ļaunu vienmēr grib, bet labu nes”[2]. Tas nozīmē: minēt iemeslus, kāpēc kultūras apguve un mācīšanās skolās (kultūras vēstures, kulturoloģijas vai kādās citās formās) – būtu nevēlama.

Šo pamfletu var nosaukt par „kultūras apoloģiju izejot no pretējā” jeb „apoloģiju caur noliegumu”[3]. Tajā apgalvots pretējais tam, ko autors domā un kam tic.

Vēlreiz un vēlreiz mums, un vispirms katram pašam sev, ir jāuzdod jautājums: vai esmu izdarījis visu, lai latviešu tauta nākotnē pastāvētu un attīstītos? Demogrāfiskās katastrofas novēršanai ir jābūt prioritātei valdības un Saeimas politikā! Piedāvājam žurnālista Otto Ozola apkopoto informāciju par demogrāfisko statistiku Eiropā un Latvijā. Faktiski tas ir SOS sauciens! Būt vai nebūt Latvijai!

Otto Ozols: Kā mums melo par latviešu tautas nākotnes izredzēm

Filozofe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, profesore Maija Kūle, atbildot uz intervijas jautājumiem Neatkarīgās rīta avīzes žurnālistam Viktoram Avotiņam, vērtē mūsu kopā būšanas potenciālu Eiropā un Latvijā, kopīgās vērtības, vēlmi apturēt latviešu tautas iznīkšanu.

Filozofe Maija Kūle: Eiropas Savienība šobrīd irst pa vīlēm

Francijas prezidenta vēlēšanu kontekstā piedāvājam palasīt "Latvijas avīzes" žurnālista Ģirta Vikmaņa interviju ar latviešu juristu Juri Rudevski, kurš uzskata, ka Eiropas civilizācijai ir divi galvenie apdraudējumi: liberālisms un islāma ideoloģija. Tās šķiet radikāli pretējas vērtību sistēmas, bet to pamatā līdzīgs darbības modelis.

Juris Rudevskis: „Kur ir robeža starp labo un ļauno? Ierobežotā cilvēka konceptā tā iet caur ikviena cilvēka sirdi, bet neierobežotā cilvēka vīzijā ļaunums atrodas ārpus mums.”

Latvijā šobrīd notiek parakstu vākšana sabiedrisko iniciatīvu portālā “manabalss.lv” eitanāzijas atļaušanai. Kādas sekas ir šādas nāves pieļaujamībai – stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors, grāmatas „Bioētika” autors, Dr. phil. Gunārs Brāzma intervijā žurnālistam Guntaram Laganovskim. Profesors pauž, ka „pastāv „slidenās nogāzes” problēma – valstīs, kur ir legalizēta eitanāzija, kritēriji tās veikšanai mēdz kļūt arvien vaļīgāki”.

Vai ģenētiski modificēti organismi (īsāk - ĢMO) un pārtika no tiem ir kaitīga cilvēkam? Par to zinātnieki diskutē. Bet milzīga ir lielo kompāniju ietekme uz likumdevējiem un vēlēšanās visā pasaulē pelnīt – izplatot šāda veida pārtiku. Piedāvājam žurnālistes Evijas Haukas atstāstījumu par sarunu ar ASV patērētāju tiesību aizstāvi Džefriju Smitu, kurš uzteic Latvijas nostāju un priecājas, ka Latvijas zeme ir salīdzinošu tīra un tajā ir iespējas audzēt tīru, bioloģisku pārtiku.

Piedāvājam žurnālista Jura Lorenca intervijas ar vēsturnieku Dr. Hariju Tumanu pārpublicējumu. Paldies H.Tumanam par atļauju interviju pārpublicēt. Pilns intervijas teksts meklējams laikraktā "Latvijas avīze".

Harijs Tumans: "Ja mēs uzskatām, ka šī ir mūsu vienīgā dzīve, kuras vērtība ir tikai materiālas lietas, nauda un bauda, tad mēs būtībā ne ar ko neatšķiramies, piemēram, no mana kaķa."