Vairāki Nobela prēmijas laureāti pauduši atbalstu ukraiņu tautai un brīvai un neatkarīgai Ukrainas valstij — Krievijas agresijas priekšā. Piedāvājam izlasīt šo laureātu vēstuli. Otrais teksts ir intervija ar pāvesta nunciju Ukrainā. Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā priekšvakarā lielākā daļa diplomātisko departamentu evakuēja savus pārstāvjus no Ukrainas pilsētām. Daudzi diplomāti pat pameta Ukrainu, bēgot no Krievijas armijas apšaudēm. Tomēr starp vēstniekiem ir arī patiesi varonīgi cilvēki. Viens no tiem, ja ne vienīgais, kurš palicis Kijivā, ir Vatikāna vēstnieks Ukrainā. Sestais apustuliskais nuncijs, arhibīskaps Visvalds Kulboka vēsta, kāpēc viņš uzskata, ka Ukraina uzvarēs. Pateicība Aigaram Tučam par abu šo materiālu iesūtīšanu un tulkojumu latviešu valodā!

Arhibīskaps Jānis Vanags: Vienotībā mazās lietas top stipras. Lūgšana par Ukrainu.

Kad rakstu šīs rindas, Ukrainas tauta ir izturējusi Krievijas iebrukuma pirmo diennakti. Erceņģeli Mihaēl, kas nogāzi sātanu no debesīm – cīnies par Ukrainu kopā ar saviem debesu pulkiem! Latviju NATO ietvaros sargā īpaša solidaritāte ar citām valstīm, bet tas nenozīmē, ka mierīgi stāvam maliņā. Mūs mēģina maldināt, kārdināt, biedēt un šķelt. Mūs piemeklēs kara un sankciju sekas. Dzīve būs grūtāka, trūcīgāka un bīstmāka. Mēs to nevaram novērst vai pagriezt atpakaļ, bet varam sagatavoties. Paredzot lielās bēdas, Kungs Jēzus saka – izslienieties un paceliet galvas, jo jūsu pestīšana ir tuvu. Nevis sūkstīties par mums tikko nolaupīto pasauli, bet klausīties Kristus balsī un apņemties – es pacelšu galvu un iztaisnošu plecus, lai kopā ar tevi, Kungs, visu izturētu kā nesalauzts, tev līdzīgs cilvēks! Ieslēgsim sirdī apustuļa Pāvila vārdus: “Es visu spēju viņā, kas man dod spēku. Un tomēr jūs darāt labi, būdami līdzdalīgi manās ciešanās.” (Fil. 4:13)

Vai Krievijas aktivitātes pie Ukrainas robežām ir blefs, vai tomēr nopietni draudi? Piedāvājam iepazīties ar franču vēsturnieces Fransuāzas Tomas domām par starptautisko situāciju un Krievijas faktisko ultimātu Rietumu pasaulei. Paldies Jānim Rožkalnam, kurš piedāvājis raksta tulkojumu. Raksta autore uzskata, ka divu līgumu piedāvājums ir nopietnākā šantāža kopš Aukstā kara laikiem, ko tiecas īstenot Putina režīms. Kas Maskavai liek domāt, ka Rietumu pasaule tieši šobrīd ir vāja? Ko darīt?

Fransuāza Toma. Ko nozīmē Krievijas ultimāts Rietumiem?

Piedāvājam izlasīt interviju ar Agnesi Irbi - filoloģijas zinātņu doktori, konservatīvās ievirzes tīmekļa žurnāla “TELOS” galveno redaktori. A. Irbe bažījas par dabiskās ģimenes aizsardzību pret globālo ideoloģiju uzbrukumiem un ES spiedienu uz tās dalībvalstīm, lai gan ģimenes izpratne un politika ir katras dalībvalsts kompetencē. Viņa pierāda, ka bioloģiski bērnam nevar būt 2 mātes. Šajā jautājumā "nevar būt centriskās pozīcijas. Vai nu esat par, vai pret. Vai nu var būt divas mātes, vai ir tikai viena. Nevar būt pusotra".

Agnese Irbe: Ja ES spiež Bulgāriju ierakstīt bērna dzimšanas apliecībā divas mammas, tad vairs nesaprotu, kur esam iestājušies.

Pieminot Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras 90. dzimšanas dienu, 2021. gada 15. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference “Pretestība un Latvijas Republikas valstiskums. Vakar. Šodien. Rīt”. Piedāvājam izlasīt Ivetas Šimkus, kura bija arī viena no pasākuma rīkotājām, sagatavoto uzrunu un padomāt, ko Gunārs Astra darītu un par ko iestātos mūsdienās.

Iveta Šimkus: Brīvība kā apzināta izvēle

Ojārs Balcers, Dr. phys.  

Klimata  pārmaiņu  temats  nav  jauns,  un  tas  noteikti  ir  daudz  apspriests.  Ko  darīt,  vai  darīt,  cik  liela  ir cilvēku  ietekme.  Skaidrs  ir  viens  – klimata  pārmaiņas  notiek.  To  apliecina  novērojumi,  mērījumi  un modeļi.  Klimata  pārmaiņu  fizika  (virzītājspēki  un  mehānisms)  zinātniekiem  lielos  vilcienos  bija  skaidra jau  vairāk  nekā  pirms  simt  gadiem  un  publicēta  arī  Rīgā  kādreiz  strādājušā  zviedra  un  Nobela  prēmijas laureāta  Svantes  Arrēniusa  darbos.  Laikam  ejot,  modeļi  tika  precizēta,  un  t.s.  Romas  kluba  modeļos 20.  gs.  70.  gados  publicētie  modeļi  (sk.,  The  Limits  to  Growth)  rāda,  ka  planētas  fizikālie  ierobežojumi nav  savietojami  ar  izvēlēto  nepārtrauktas  ekonomiskas  izaugsmes  ceļu. 

Slavenais lingvists ASV Masačūsetsas tehnoloģiskā institūta profesors Noams Čomskis atklāj metodes, ar kuru palīdzību kontrolē masas. Lingvists šai tēmai veltījis ne vienu vien pētījumu. Izdalāmi aptuveni desmit veidi, kā ar cilvēku apziņu manipulē masu informācijas līdzekļi, politiķi un aiz tiem stāvošie ekonomiskie grupējumi un ideologi. Iekavās doti komentāri, kur un kā tieši katru no manipulatīvajiem principiem varam saskatīt mūsdienu norisēs.

Uzmanības novēršana.

Viens no galvenajiem sabiedrības pārvaldes veidiem ir uzmanības novēršana. Tā vietā, lai sabiedrības uzmanību pievērstu nopietniem lēmumiem, ko pieņem valdošās struktūras, informatīvais lauks tiek piebāzts ar maznozīmīgiem notikumiem.

(Komentārs: Latvijā kažokzvēru aizstāvēšanas akcijas aizēno iespēju parakstīties par latviešiem tradicionāli raksturīgā ģimenes un laulības modeļa nostiprināšanu Satversmē un tam nepieciešamo referendumu.)