Satura barotne

Prognozes par pandēmijas sekām

Anonīms saglabāja, Tr, 04/01/2020 - 20:24

Vai un kā koronavīruss mainīs ekonomiku, cilvēku sociālos paradumus, veselības aprūpi, tehnoloģijas un kultūru? Par to, kādi scenāriji mūs sagaida nākotnē, pagaidām var tikai minēt. Ir aptaujāti vairāki zinātnieki, lai apzinātu viņu vīzijas par iespējamām pārmaiņām. Piedāvājam izlasīt dažas šādas prognozes. Vai cilvēcei no Covid-19 pandēmijas var būt arī pozitīvi ieguvumi?

Kas nepieciešams izaugsmei?

Anonīms saglabāja, Ce, 03/12/2020 - 15:32

Piedāvājam arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzrunu ekumeniskā dievkalpojumā. Tajā garīdznieks dalās pārdomās par 29 gadiem pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un par motīviem, kuri varētu iedvesmot un palīdzēt garīgajai attīstībai, kas ir arī valsts ekonomiskās un katra personiskās labklājības un laimes pamats.

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo. Autors: Zbigņevs Stankevičs

.. Es domāju, ka .. aktuāls ir jautājums, kur ir atrodama Latvijas uzplaukuma atslēga. Ir pagājuši 29 gadi kopš entuziasma pilnās dziesmotās atmodas, kas vainagojās ar brīvību no ārējiem spaidiem. Cilvēki bija pilni cerības, ka sāksies straujš Latvijas uzplaukums. Tomēr ir izrādījies, ka ar ārējo brīvību vien nepietiek. Lielākajā mūsu sabiedrības daļā kādreizējo entuziasmu ir nomākušas ikdienišķās rūpes un vilšanās. Tad, kad atvērās robežas, daudzi devās meklēt laimi svešumā. Starp palikušajiem vieni ir izsitušies uz augšu un bauda brīvās dzīves labumus, citus ir pārņēmis rūgtums un neapmierinātība. Aizvadītajos 29 gados arvien jauni politiskie spēki ir nākuši pie varas un centušies iestūrēt mūsu valsts kuģi ātra uzplaukuma ūdeņos, bet ir izrādījies, ka tas nav tik vienkārši.

Jaunajā publisko lekciju ciklā ir iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par patiesības meklējumiem cilvēces vēsturē. Nākamā lekcija notiks trešdien 25. novembrī plkst. 18. 30 klātienē – “Mazajā ģildē”. Temats: "Zinātne un cilvēks. Pozitīvisms un personālisms. A.Bergsons". Lekcijā tiks apskatīti trīs lielie patiesības meklēšanas virzieni jaunajos laikos, kas joprojām ietekmē politiskos uzskatus un eksistenciālo problēmu risināšanas veidus. Lekcija notiks attālināti! Tai var pieslēgties ieejot “Mazās ģildes” mājas lapā (https://mazagilde.lv/?p=6411) vai facebook kontā (tur stundu pirms sākuma būs pieejas kodi).

Ekoloģija vai ažiotāža?

Anonīms saglabāja, Tr, 10/16/2019 - 19:20

Piedāvājam filozofijas doktora Māra Kūļa pārdomas par klimata izmaiņu problēmu un ar to saistīto ažiotāzu, izmantojot pusaugu meitenīti Grētu Tūnbergu kā dabas piesārņojuma apkarotāju ruporu. Filozofs norāda uz patērniecības paradigmu kā uz galveno cēloni ekoloģiskajām problēmām. Patērēšanas neprātu visticamāk nevar apturēt ar atsevišķām skaļām akcijām savas sirdsapziņas nomierināšanai. Pateicība autoram par atļauju rakstu pārpublicēt!

Bērna seja spogulī. Autors:  Dr. Māris Kūlis, LU Filozofijas un socioloģijas institūts

2020. gada pavasarī bija iespēja tiešraidēs noklausīties 2019. gadā "Mazajā ģildē" nolasītā publisko lekciju cikla "Nākotne pagātnē!?" atkārtojumu. Tās ir viena lektora – Dr. Andreja Mūrnieka – autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās, to ietekmi uz sabiedrību. 2020. gada sestā lekcija notika 3. junijā, temats: "Vai pasaule ir dievišķa?" Cikla atkārtojuma turpinājums paredzēts ziemā.

KAS IR TIKUMISKĀ LĪDERĪBA?

Anonīms saglabāja, Se, 08/17/2019 - 13:02

Piedāvājam portāla Atjaunotne lasītajiem izlasīt tikumiskās līderības kustības īstenotāja Latvijā – Egila Purviņa – lekcijas pierakstu. Tikumiskās līderības institūts Latvijā veidots balstoties uz Aleksanda Dianīna-Havarda pieredzi. Havards ir divas reizes viesojies Rīgā un nolasījis virkni lekciju dažādās auditorijās. Tie, kuriem interesē personības izaugsme un Tikumiskās jeb Rakstura līderība institūta darbība, var iepazīties ar tā aktualitātēm šeit:  https://www.facebook.com/Rakstura-Līderības-institūts-579007032483459/  

Ceļā uz cilvēka cieņu un personas pilnību. Autors: Egils Purviņš

Kritiski par "kritisko domāšanu"

Anonīms saglabāja, Ot, 07/02/2019 - 19:32

Izglītības reformu gaitā arvien biežāk skan vārdu savienojums “kritiskā domāšana”. Tas ir populārs arī modernās pedagoģijas teorijās. Bet, kas īsti ir “kritiskā domāšana”? Ko par to domā filosofi? Vai var apgūt “kritisko domāšanu” bez loģikas mācīšanās? (Diemžēl loģikas kurss sen jau kā vairs nav skolu plānos). Vai labskanīgais sauklis var slēpt arī kādas manipulācijas? Vai “kritiskā domāšana” ir vērsta uz patiesības atklāšanu? Piedāvājam filosofijas doktora Māra Kūļa publikāciju, kurā izgaismoti riski un neskaidrie, pretrunīgie šī jēdziena lietošanas aspekti.

Kritiskā domāšana – patiesības meklējumos vai iespējamos politiskās inženierijas valgos? Autors: Dr. Māris Kūlis