Atjaunotne

Raksts tapis pēc Jurģa Klotiņa priekšlasījuma 2020. gada 3. oktobrī Āraišos, Āraišu ezerpils apmeklētāju centrā.

Kas būtu latvieši bez Dziesmu svētkiem? Mūsu nacionālā pašapziņa, ceļš pie savas valsts varbūt noritētu citādi. Kurš cits notikums Dziesmu svētku vietā mūsdienās pulcētu kopā latviešus no visas pasaules? Taču cik daudz mēs zinām par to, kā dziedāšana un mūzika attīstījās pirms 1873. gada Rīgā un pirmajiem Dziesmu svētkiem Dikļos, vēl pirms tam, kad hernhūtiešu ģimenes dēla Jāņa Cimzes mācītie latviešu un igauņu tautskolotāji sāka vadīt korus Vidzemē? Cik daudz mēs zinām par Brāļu draudzes pienesumu latviešu koru kultūras attīstībā un Dziesmu svētku kustības iesākšanā?

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Elita Veidemanes sarunu ar filozofu Raivi Bičevski NRA par intelektuāļu lomas krīzi sabiedrībā, nacionālo valstu ietekmes mazināšanos, sacelšanās iespējām pret “sekundāro pasauli”, kultūru karu un jauna totalitārisma riskiem.

Raivis Bičevskis: Latvijā ir intelektuālās politikas noriets

„Es nebrīnīšos, ja parādīsies jauns totalitārisms, kas tomēr nebūs tik vienkārši atpazīstams, kā tas bija ar nacionālsociālismu vai boļševismu. Modernitātes laikmets Eiropā (18.‒20. gs.) radījis totalitārismus, un tas nespēj izrauties no tām pretrunām, kuras dzemdina aizvien jaunas totalitāras varas konfigurācijas. Visticamāk, patērētāju sabiedrībā tiks ieplūdināti noteikti ideoloģiskie elementi, un viens no tiem būs nacionālo valstu ietekmes mazināšana kā ceļš pie planetāras varas,” uzskata filozofijas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Raivis Bičevskis.

Piedāvājam žurnālistes Vijas Beinertas sarunu ar juristu un vienu no interesantākajiem viedokļu līderiem Juri Rudevski. Sarunā jurists velta skarbus vārdus tam liberālisma veidam, kas šobrīd aktuāls Latvijā un citviet Rietumu sabiedrībā. Vienlaikus viņš norāda uz Eiropas civilizācijas pamatiem un vērtībām, ko viņš atrod gan Latvijas, gan Francijas kultūrās. Rudevskis analizē totalitārisma elementus mūsdienās un apdraudējumus demokrātijai, nācijām, ģimenei un cilvēkam.

Milzīgs sociālu, reliģisku un rasu konfliktu vilnis aizmēž robežas un grauj pamatus, padarot nestabilas un nedrošas gan demokrātijas, gan autoritārus režīmus. Vai arī tev ir sajūta, it kā pasauli būtu pārņēmis kāds vīruss, kas tiecas iznīcināt jebkādu kārtību?

Pavisam noteikti. Un šis vīruss ir liberālisma ideoloģija.

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem žurnālistes Elitas Veidemanes sarunu ar vēsturnieku LU profesoru Hariju Tumanu par procesiem Rietumu civilizācijā, gan saistībā ar pieminekļu kariem ASV un covid epidēmijas dēļ ieviestajiem – iespējams pārspīlētajiem – ierobežojumiem, gan vispārēju sabiedrības lumpenizāciju.

Profesors Harijs Tumans: Iespējams, mūs gaida civilizācijas gals

„Vara vēlas visu kontrolēt, un, pateicoties digitālajām tehnoloģijām, rodas arvien jaunas iespējas to īstenot. Tagad – ciešā sasaistē ar tā dēvēto kovida pandēmiju ‒ tiek ieviesta arvien lielāka kontrole. Vairs nešķiet neticami, ka reiz visi nonāksim elektroniskajā koncentrācijas nometnē,” uzskata vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans.

Piedāvājam lasītajiem sarunu LV ar akadēmiķi un Latvijas Universitātes profesori Maiju Kūli. Filozofe norāda uz cilvēka cieņu kā Eiropas civilizācijas vērtību un problēmām, kas saistītas ar šīs vērtības iedzīvināšanu mūsdienās - gan dažādu migrācijas procesu, gan patēriņa mentalitātes un neoliberālisma politikas dēļ. M. Kūle norāda uz idejām Eiropas filozofijā un kristietībā, kas izveidojušas un nostiprinājušas cilvēka cieņas koncepciju. Šī koncepcija nozīmē arī konkrētu politisku rīcību – tai skaitā sociālā nodrošinājuma jomā. Protestējot pret neatbilstošu atbalsta līmeni maznodrošinātajiem Satversmes tiesā vērsies arī Tiesībsargs, kurš tādēļ ir kļuvis neērts dažiem politiskajiem spēkiem. Pateicamies profesorei par atļauju sarunu pārpublicēt!

Maija Kūle: Cieņa ir dzīve atzīšanas režīmā

“Cilvēka cieņai atbilstoša dzīve ir ne tikai fizisko pamatvajadzību apmierināšana, bet arī garīga atzīšana no līdzcilvēku puses, ko spēj nodrošināt darbs, pienākuma apziņa un vēlme attīstīties, kas tikai kopumā sniedz iespēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā dzīvē”, sarunā par sociālā nodrošinājuma atbilstību cilvēka cieņai saka filozofe, profesore MAIJA KŪLE.

Piedāvājam lasītajiem divu sabiedrībā pazīstamu vīru – Jura Lorenca un Venta Zvaigznes – sarunu LA par izaicinājumiem sabiedrībai Latvijā un Eiropā, ņemot vērā gan pieminekļu apgānīšanu ASV, gan terorisma draudus Eiropā, gan Turcijas valdības lēmumu Sofijas katedrāli atkal pārvērst par mošeju. Vai starp visiem šiem notikumiem ir kāda saistība? Ko tas liecina par attiecībām civilizāciju starpā mūsdienās? Vai var tajā saskatīt līdzību ar komunistu ideoloģijas izraisītajām katastrofām 20. gs. sākumā? Kādi noskaņojumi valda jauniešu vidū? Uz ko būtu jāorientējas Latvijai?

Vents Zvaigzne: Latvijai jau šodien jāsāk domāt par to, kā dzīvot patstāvīgāk, autonomāk, ar lielāku pašpietiekamību.

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem žurnālistes Vijas Beinertes pārdomas par situāciju ASV, masu nekārtībām un pieaugošo spriedzi attiecībās starp rasēm. Žurnāliste to salīdzina ar komunistu iniciētajiem nemieriem 20. gs. sākumā Krievijā. Visticamāk viens no nemieru iemesliem ir arī tuvojošās prezidenta vēlēšanas ASV. 

Vija Beinerte: Tas nav karš pret rasismu, tas ir karagājiens pret balto vīrieti un tēvu