Atjaunotne

Piedāvājam izlasīt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga pārdomas par Satversmes tiesas spriedumā ieteikto Saeimai: iekļaut ģimeņu skaitā arī viena dzimuma partneru savienības un piešķirt tām līdzvērtīgas tiesības uz pabalstiem bērnu kopšanā kā ģimenēm. Arhibīskaps teoloģiski analizē Bībelē atrodamos pantus, kuros runāts par homoseksuālismu, kā arī pamato tradicionālos kristīgos priekšstatus par laulību un ģimeni.

Jānis Vanags: Homoseksualitāte un Bībele. Pārdomas par Satversmes Tiesas spriedumu

Piedāvājam izlasīt žurnālista Egila Līcīša sarunu ar juristi un bijušo Saeimas deputāti Ingu Biti par Satversmes tiesas diskutablo spriedumu, kas mēģina netieši paplašināt ģimenes definīciju. Juriste sarunā skar arī Nacionālās apvienības parlamentā iesniegto likumprojektu par grozījumiem Satversmē. Inga Bite ir Latvijas Reģionu apvienības biedre, trīs bērnu māmiņa un aktīva sabiedriskā darbiniece. Viņas interešu lokā ir ģimenisko vērtību aizstāvība.

Inga Bite: "Satversmes tiesas spriedums bija spēriens konservatīvajai sabiedrības daļai."

Laimīgu un veselīgu Jauno gadu visiem Atjaunotnes lasītājiem! Aicinām sākt gadu izlasot Jura Lorenca interviju LA.LV ar LU profesoru Raivi Bičevski. Jau atkal filozofs pārsteidz ar oriģinālu un precīzu skatījumu gan uz aktuālām, gan uz mūžīgām problēmām. Viņš saka: “Covid-19 vīruss ir lakmusa tests modernās pasaules mītam. Vīruss patlaban “eksperimentē” ne tikai ar pasaules sabiedrību kopumā, tas uzstāda diagnozes nācijām un valstīm.”

Raivis Bičevskis: “Kurš iemācījies mirt, iemācās arī dzīvot un nebaidīties!”

Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi, kas tika nolasīts Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī. Svētku dienā arhibīskaps atrada iespēju ne tikai apelēt pie patriotiskām jūtām, bet dot savu redzējumu procesiem pasaulē. Viņš runāja par pēdējā laikā izaicinājumiem Rietumu sabiedrībai. To saknes saistītas ar 4 ietekmīgu ideoloģisko virzienu dibinātājiem K.Marksu, F. Nīči, Ž.P.Sartru, M.Fuko un Ž.Deridā, ar marksisma, nihilisma, eksistenciālisma un postmodernisma ietekmi uz kultūru, vērtībām, valodu, ģimenes un paša cilvēka izpratni. Vai būs un kāda būs lielā "pārietstatīšana" pēc pandēmijas? Vai mēs mācāmies no pagātnes kļūdām?

Jānis Vanags: Ar ticību, apziņu un divām puslodēm

Raksts tapis pēc Jurģa Klotiņa priekšlasījuma 2020. gada 3. oktobrī Āraišos, Āraišu ezerpils apmeklētāju centrā.

Kas būtu latvieši bez Dziesmu svētkiem? Mūsu nacionālā pašapziņa, ceļš pie savas valsts varbūt noritētu citādi. Kurš cits notikums Dziesmu svētku vietā mūsdienās pulcētu kopā latviešus no visas pasaules? Taču cik daudz mēs zinām par to, kā dziedāšana un mūzika attīstījās pirms 1873. gada Rīgā un pirmajiem Dziesmu svētkiem Dikļos, vēl pirms tam, kad hernhūtiešu ģimenes dēla Jāņa Cimzes mācītie latviešu un igauņu tautskolotāji sāka vadīt korus Vidzemē? Cik daudz mēs zinām par Brāļu draudzes pienesumu latviešu koru kultūras attīstībā un Dziesmu svētku kustības iesākšanā?

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Elita Veidemanes sarunu ar filozofu Raivi Bičevski NRA par intelektuāļu lomas krīzi sabiedrībā, nacionālo valstu ietekmes mazināšanos, sacelšanās iespējām pret “sekundāro pasauli”, kultūru karu un jauna totalitārisma riskiem.

Raivis Bičevskis: Latvijā ir intelektuālās politikas noriets

„Es nebrīnīšos, ja parādīsies jauns totalitārisms, kas tomēr nebūs tik vienkārši atpazīstams, kā tas bija ar nacionālsociālismu vai boļševismu. Modernitātes laikmets Eiropā (18.‒20. gs.) radījis totalitārismus, un tas nespēj izrauties no tām pretrunām, kuras dzemdina aizvien jaunas totalitāras varas konfigurācijas. Visticamāk, patērētāju sabiedrībā tiks ieplūdināti noteikti ideoloģiskie elementi, un viens no tiem būs nacionālo valstu ietekmes mazināšana kā ceļš pie planetāras varas,” uzskata filozofijas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Raivis Bičevskis.

Piedāvājam žurnālistes Vijas Beinertas sarunu ar juristu un vienu no interesantākajiem viedokļu līderiem Juri Rudevski. Sarunā jurists velta skarbus vārdus tam liberālisma veidam, kas šobrīd aktuāls Latvijā un citviet Rietumu sabiedrībā. Vienlaikus viņš norāda uz Eiropas civilizācijas pamatiem un vērtībām, ko viņš atrod gan Latvijas, gan Francijas kultūrās. Rudevskis analizē totalitārisma elementus mūsdienās un apdraudējumus demokrātijai, nācijām, ģimenei un cilvēkam.

Milzīgs sociālu, reliģisku un rasu konfliktu vilnis aizmēž robežas un grauj pamatus, padarot nestabilas un nedrošas gan demokrātijas, gan autoritārus režīmus. Vai arī tev ir sajūta, it kā pasauli būtu pārņēmis kāds vīruss, kas tiecas iznīcināt jebkādu kārtību?

Pavisam noteikti. Un šis vīruss ir liberālisma ideoloģija.