Atjaunotne

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem žurnālistes Elitas Veidemanes sarunu ar vēsturnieku LU profesoru Hariju Tumanu par procesiem Rietumu civilizācijā, gan saistībā ar pieminekļu kariem ASV un covid epidēmijas dēļ ieviestajiem – iespējams pārspīlētajiem – ierobežojumiem, gan vispārēju sabiedrības lumpenizāciju.

Profesors Harijs Tumans: Iespējams, mūs gaida civilizācijas gals

„Vara vēlas visu kontrolēt, un, pateicoties digitālajām tehnoloģijām, rodas arvien jaunas iespējas to īstenot. Tagad – ciešā sasaistē ar tā dēvēto kovida pandēmiju ‒ tiek ieviesta arvien lielāka kontrole. Vairs nešķiet neticami, ka reiz visi nonāksim elektroniskajā koncentrācijas nometnē,” uzskata vēstures zinātņu doktors Harijs Tumans.

Piedāvājam lasītajiem sarunu LV ar akadēmiķi un Latvijas Universitātes profesori Maiju Kūli. Filozofe norāda uz cilvēka cieņu kā Eiropas civilizācijas vērtību un problēmām, kas saistītas ar šīs vērtības iedzīvināšanu mūsdienās - gan dažādu migrācijas procesu, gan patēriņa mentalitātes un neoliberālisma politikas dēļ. M. Kūle norāda uz idejām Eiropas filozofijā un kristietībā, kas izveidojušas un nostiprinājušas cilvēka cieņas koncepciju. Šī koncepcija nozīmē arī konkrētu politisku rīcību – tai skaitā sociālā nodrošinājuma jomā. Protestējot pret neatbilstošu atbalsta līmeni maznodrošinātajiem Satversmes tiesā vērsies arī Tiesībsargs, kurš tādēļ ir kļuvis neērts dažiem politiskajiem spēkiem. Pateicamies profesorei par atļauju sarunu pārpublicēt!

Maija Kūle: Cieņa ir dzīve atzīšanas režīmā

“Cilvēka cieņai atbilstoša dzīve ir ne tikai fizisko pamatvajadzību apmierināšana, bet arī garīga atzīšana no līdzcilvēku puses, ko spēj nodrošināt darbs, pienākuma apziņa un vēlme attīstīties, kas tikai kopumā sniedz iespēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā dzīvē”, sarunā par sociālā nodrošinājuma atbilstību cilvēka cieņai saka filozofe, profesore MAIJA KŪLE.

Piedāvājam lasītajiem divu sabiedrībā pazīstamu vīru – Jura Lorenca un Venta Zvaigznes – sarunu LA par izaicinājumiem sabiedrībai Latvijā un Eiropā, ņemot vērā gan pieminekļu apgānīšanu ASV, gan terorisma draudus Eiropā, gan Turcijas valdības lēmumu Sofijas katedrāli atkal pārvērst par mošeju. Vai starp visiem šiem notikumiem ir kāda saistība? Ko tas liecina par attiecībām civilizāciju starpā mūsdienās? Vai var tajā saskatīt līdzību ar komunistu ideoloģijas izraisītajām katastrofām 20. gs. sākumā? Kādi noskaņojumi valda jauniešu vidū? Uz ko būtu jāorientējas Latvijai?

Vents Zvaigzne: Latvijai jau šodien jāsāk domāt par to, kā dzīvot patstāvīgāk, autonomāk, ar lielāku pašpietiekamību.

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem žurnālistes Vijas Beinertes pārdomas par situāciju ASV, masu nekārtībām un pieaugošo spriedzi attiecībās starp rasēm. Žurnāliste to salīdzina ar komunistu iniciētajiem nemieriem 20. gs. sākumā Krievijā. Visticamāk viens no nemieru iemesliem ir arī tuvojošās prezidenta vēlēšanas ASV. 

Vija Beinerte: Tas nav karš pret rasismu, tas ir karagājiens pret balto vīrieti un tēvu

Situācijā, kad jaunais vandālisms pieņemas spēkā - īpaši ASV, bet arī vietām Eiropā, piedāvājam Liānas Langas pārdomas par pārpastu rasisma apkarošanu, kuras vārdā diemžēl tiek veikti vandālisma akti pret kultūras pieminekļiem. Kas ir pamatā šai jaunajai “politkorektajai” barbarisma formai? Vai līdzīgas ideoloģiskas un politiskas parādības jau bijušas vēsturē?

Liāna Langa: šodien rasismā var apsūdzēt ikvienu, kurš saglabājis veselo saprātu

Jāņu nedēļā viens no BLM kustības ideologiem, amerikāņu rakstnieks un aktīvists Šons Kings publicēja pāris tvītu, kuros aicināja sākt iznīcināt skulptūras un vitrāžas, kurās Jēzus Kristus attēlots kā baltais, jo tās ne vien nepatiesi atainojot Jēzus ādas krāsu, bet ir arī rasistiskas. “Jā, es domāju, ka tās baltās Eiropas statujas, kuras, kā viņi apgalvo, ir Jēzus, arī būtu jānogāž. Tas ir balto pārākums. Vienmēr bijis,” viņš rakstīja. 

Piedāvājam izlasīt NRA žurnālista Bena Latkovska sarunu ar LU profesoru, orientālistu Leonu Gabriēlu Taivanu par šobrīd pasaulē notiekošajiem procesiem, par kustību #Blacklivesmatter, par kreiso pagriezienu ASV, par latviešu brīnumainajām spējām noturēt eiropeiskās vērtības, kā arī pārdomas par to, vai šobrīd nenotiek jaunas reliģijas dzimšana.

Leons Gabriēls Taivans: Notiek jaunas reliģijas dzimšana

Piedāvājam lasītajiem pirms Jāņu dienas izlasīt žurnālistes Vijas Beinertes sarunu ar LELB arhibīskapu Jāni Vanagu par to, kas notiek pasaulē sakarā ar pandēmiju un sociālajiem nemieriem ASV un citviet, un kā savienot kristīgos principus ar dzīves realitāti, t.sk., ar tautas svētkiem.

“Tīrs, patiess prieks tuvina Dievam”. Jānis Vanags

Zemestrīces, vulkānu izvirdumi, katastrofas, politiskas un ekonomiskas krīzes, tagad vēl arī sērga. Kur rast cerību un iekšēju mieru?