Atjaunotne

Piedāvajam izlasīt Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu tautai, arhibīskapa Jāņa Vanaga homīliju 2020. gada Lieldienās un Elitas Veidemanes interviju ar ahibīskapu.

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna tautai Latvijā un pasaulē Lieldienās

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām īpašos apstākļos. Kurš gan Ziemassvētkos varēja iedomāties, ka drīz vien puse zemeslodes iedzīvotāju – 4 miljardi cilvēku – būs spiesta palikt mājās, ka iespējas pārvietoties un satikt citus cilvēkus būs ļoti ierobežotas.

Lielajā piektdienā piedāvājam pārdomas par miršanas faktu, ko par cerību pārvērš vienīgi Lieldienu augšāmcelšanās cerība.

MIRŠANA. Autore: Iveta Nikoleta Dāboliņa

Cilvēki mirst. Mēs visi nomirsim. Tā ir vienīgā drošā lieta, mums piedzimstot. Cits ātrāk, cits vēlāk.

Dienās, kad visu cilvēci satricina Covid19 pandēmija un ar to saistīto ierobežojumu pieaugums, piedāvājam lasītājiem kāda Vācijas profesora viedokli. Viņš uztraucas par pārmērīgu ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku un uzdod 5 jautājumus par infekcijas izpēti un slimības apkarošanas stratēģijām.

Kritiski jautājumi par Covid19. Autors: Prof. em. Dr. med. Sucharit Bhakdi

Profesors savas bažas par situāciju izteicis atklātā vēstulē, kas adresēta Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. Tālāk seko vēstules un tās pielikuma tulkojums.

Vai un kā koronavīruss mainīs ekonomiku, cilvēku sociālos paradumus, veselības aprūpi, tehnoloģijas un kultūru? Par to, kādi scenāriji mūs sagaida nākotnē, pagaidām var tikai minēt. Ir aptaujāti vairāki zinātnieki, lai apzinātu viņu vīzijas par iespējamām pārmaiņām. Piedāvājam izlasīt dažas šādas prognozes. Vai cilvēcei no Covid-19 pandēmijas var būt arī pozitīvi ieguvumi?

Piedāvājam arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzrunu ekumeniskā dievkalpojumā. Tajā garīdznieks dalās pārdomās par 29 gadiem pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un par motīviem, kuri varētu iedvesmot un palīdzēt garīgajai attīstībai, kas ir arī valsts ekonomiskās un katra personiskās labklājības un laimes pamats.

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo. Autors: Zbigņevs Stankevičs

.. Es domāju, ka .. aktuāls ir jautājums, kur ir atrodama Latvijas uzplaukuma atslēga. Ir pagājuši 29 gadi kopš entuziasma pilnās dziesmotās atmodas, kas vainagojās ar brīvību no ārējiem spaidiem. Cilvēki bija pilni cerības, ka sāksies straujš Latvijas uzplaukums. Tomēr ir izrādījies, ka ar ārējo brīvību vien nepietiek. Lielākajā mūsu sabiedrības daļā kādreizējo entuziasmu ir nomākušas ikdienišķās rūpes un vilšanās. Tad, kad atvērās robežas, daudzi devās meklēt laimi svešumā. Starp palikušajiem vieni ir izsitušies uz augšu un bauda brīvās dzīves labumus, citus ir pārņēmis rūgtums un neapmierinātība. Aizvadītajos 29 gados arvien jauni politiskie spēki ir nākuši pie varas un centušies iestūrēt mūsu valsts kuģi ātra uzplaukuma ūdeņos, bet ir izrādījies, ka tas nav tik vienkārši.

Šajā publisko lekciju ciklā 2020. gadā "Mazajā ģildē" bija iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par patiesības meklējumiem cilvēces vēsturē. Pēdējā lekcija notika 9. decembrī plkst. 18. 30. Temats: "Patiesības meklējumi vai relatīvisms? Dialoga filozofija." Lekcijā tika analizētas patiesības meklējumu problēmas 20. gs. un mūsdienās, kā arī apspriesti visa lekciju cikla rezultāti. Lekcija notika attālināti tiešsaistē.  

Par lekciju ciklu:

Piedāvājam filozofijas doktora Māra Kūļa pārdomas par klimata izmaiņu problēmu un ar to saistīto ažiotāzu, izmantojot pusaugu meitenīti Grētu Tūnbergu kā dabas piesārņojuma apkarotāju ruporu. Filozofs norāda uz patērniecības paradigmu kā uz galveno cēloni ekoloģiskajām problēmām. Patērēšanas neprātu visticamāk nevar apturēt ar atsevišķām skaļām akcijām savas sirdsapziņas nomierināšanai. Pateicība autoram par atļauju rakstu pārpublicēt!

Bērna seja spogulī. Autors:  Dr. Māris Kūlis, LU Filozofijas un socioloģijas institūts