Vai zinām, kas notiek ar Latvijas mežiem?
Par arābu TV kanāla "Aljazeera" publicēto filmu "Latvijas lubene" ("Latvia's pulp fiction") interese sabiedrībā nav sevišķi liela.
To nav ievērojuši pat Latvijas "zaļie", kā, piemēram, Latvijas zaļā kustība, VAK, Latvijas Zemes draugi.
Tēma jau arī – it kā banāla – Latvijas mežu izciršanas tempi.
Tēma būtu mazsvarīga, ja vien Latvijas meži nebūtu mūsu galvenā dabas bagātība, bez kā Latvijas ekonomiskā neatkarība jau tuvotos "absolūtajai nullei" un Latvijas dabas "seja" kļūtu pilnīgi neatpazīstama. Latvijas zaļajai rotai, bez šaubām, ir nozīme arī starptautiskā mērogā kā ekoloģiskam stabilizējošam faktoram. Šo faktoru, cita starpā, filmā novērtē Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons.
Internetā atrodam, ka filmas režisors Glens Eliss (Glen Ellis) ir autors arī citām dokumentālām filmām par vides aizsardzību, piemēram, "The Drilling Fields" ("Naftas ieguves lauki") – par kompānijas "Shell Petroleum" un Nigērijas iedzīvotāju interešu sadursmi sakarā ar naftas urbumiem Nigērijā.
Arī Latvijā lielākie mežu īpašumi pieder ārvalstu, konkrēti – skandināvu uzņēmumiem. Arī šeit visa pamatā iespējams ir globālo rūpnieku un vietējo iedzīvotāju interešu sadursme. Filmu gan publicēja arābi, bet tajā savus uzskatus izsaka Latvijas speciālisti. Latvijas universitātes botānikas katedras vadītājs Guntis Brumelis ir viens no zinošākajiem Latvijas mežu jautājumos. Viņš apgalvo, ka limits ir sasniegts, un vairāk šādos tempos mežu cirst nedrīkst. Arī pazīstamais ornitologs Māris Strazds norāda uz pašreizējiem ciršanas tempiem, kas salīdzināmi ar situāciju, ja maratona skrējējs visu garo distanci mēģinātu veikt sprinta tempā. Māris savus secinājumus balsta satelīta attēlos, kuros labi redzami izcirstie meži. Tie ir satelītu attēli reālā laikā, un nav no Google Maps iegūts "kokteilis".
Portālu komentāros cilvēki gan piekrīt, gan nepiekrīt šādam vērtējumam. Vieni šausminās par kaitējumiem, kas tiek nodarīti Latvijas mežiem, bet otri uzskata, ka notiek normāls darbs un meži ataugs.
Kādi tad ir skaitļi? Jau 10 gadus atpakaļ, kad somu firma "Metsalitto" Latvijā grasījās celt milzu celulozes rūpnīcu uz Daugavas, izraisījās diskusija, kā ir ar Latvijas mežiem, cik tie ir vērti? Tika veikts alternatīvs pētījums, kā rezultāti ir redzami šeit: http://www.vak.lv/daba
Tika konstatēts, ka Latvijas meži tiek novērtēti par zemu. Valdība taču grasījās "uzdāvināt" somiem mežus par 550 Ls/ha, lai gan to īstā tirgus vērtība ir reizes 5 lielāka.
LVMI «Silava» profesors P.Zālītis toreiz rakstīja par 3 meža vērtības līmeņiem – mežu kā tirgus preci, mežu kā nekustamo īpašumu un mežu kā ekosistēmas komponentu. Pēc pēdējā kritērija mežu vērtība ir vislielākā. Tajā ietilpst tādi rādītāji kā klimata regulatīvā funkcija, skābekļa ražošana, ūdens regulācija, ūdens piegāde, erozijas kontrole, augsnes veidošanās, barības elementu aprite, ģenētiskie resursi, rekreācijas funkcija, kultūras funkcija. Kopā šī tipa meža vērtība var sastādīt sākot no 3000 un līdz pat simtiem tūkstošu Ls/ha. Sabiedrībā pierasts spriest par mežu kā tirgus preci. Arī no šī aspekta meži ir vērtīgāki, kā mēdz uzskatīt. 2000. gadā, kad tika apkopota informācija sakarā ar iespējamo celulozes rūpnīcas celtniecību, Latvijā no viena hektāra varēja iegūt 190 m3 koksnes, bet Somijā – tikai 100 m3. Ja viena kubikmetra koksnes cena ir kaut vai tikai 20 latu, meža hektāra cena sanāk Ls 2000 – 4000. Ja koki ir labas kvalitātes, to tirgus vērtība ir krietni augstāka par 20 Ls/m3. Latvijas meži tika rūpīgi kopti visu Pirmās neatkarības laiku, un arī Padomju varas laikā mežsaimniecība bija labi nostādīta nozare, turklāt šajā laikā mežs netika intensīvi izmantots, kā tas ir tagad (to arī uzsvēra G.Brumelis). Tādēļ arī koksnes vērtība bija augsta. Protams, šodien meža vērtība ir zemāka, jo kvalitatīvākā koksne jau ir izcirsta.
2000. gadā Latvijā apmēram pusi teritorijas klāja meži, kas sastādīja 29000 km2. Rūpnieciski izmantojami bija 2,888 milj. ha ar kopkrāju 550 milj.m3. Krājas ikgadējais pieaugums toreiz bija apm. 16 milj.m3.
Cirsts toreiz tika ap 11 milj.m3 gadā – ikgadējā pieauguma robežās.
Tomēr arī toreiz valdīja uzskats, ka faktiskie ciršanas apjomi ir lielāki par oficiāli paustajiem. Piemēram, mežu zinātniekam P.Zālītim bija dati, ka uz Dāniju eksportēto mēbeļu apjoms, rēķinot kubikmetros koksnes gadā, ir tuvs visai Latvijā izcirstajai koksnes krājai. Bet ne jau tikai mēbeles vien tiek ražotas no Latvijas mežā iegūtās koksnes!
Vēl nesen puse mežu piederēja valstij, puse privātajiem īpašniekiem. Tagad A/S "Latvijas valsts meži" īpašumā ir mazāk nekā 50% Latvijas meža, jo zināma daļa ir nokļuvusi ārzemju kompāniju īpašumā.
Dažādas kļūdas, paviršības un ļaunprātības aprēķinos diemžēl ir neizbēgamas, jo mežs ir pārāk "gards kumoss" samērā vieglās peļņas ieguves dēļ. Līdz šai dienai tā arī nav īstas skaidrības, cik īsti cērtam. Pārāk aizdomīga ir zaļbalti plankumainā Latvijas mežu satelītuzņēmumu karte kā arī to cilvēku liecības, kuriem savu ikdienu pavada mežos, salīdzinot ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes skaitļiem, no kuriem sanāk, ka kopš 2000. gada Latvijas mežos gandrīz nekas nav mainījies.
Pēc krīzes sākuma 2009. gadā I.Godmanis deva zaļo gaismu pastiprinātajai mežu ciršanai. To apstiprina Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, kurš filmā skaidro, ka izcirtumu kvotu palielināšana ir pagaidu risinājums, kas galvenokārt orientēts uz darba vietu saglabāšanu mežistrādes jomā.
Dienas biznesa portālā http://www.db.lv/r/460–finanses/469–makroekonomika/224372–ekonomisti–eksports–izvelk kā arī meža nozares vortālā "Latforin.info" http://www.latforin.info/index.php?id=70&tx_ttnews[tt_news]=2144&tx_ttnews[backPid]=56&cHash=1e542ce741 atzīmēts, ka krīzes situācijā mūsu tautsaimniecību "izvelk" kokapstrādes produkcijas eksports. Šīs produkcijas ražošana 2010. gada oktobra mēnesī palielinājusies par 38,9%.
Pēc Eiropas statistikas portāla Eurostat datiem, kā raksta vietnē http://www.bizness.lv/blog/dmitrijs–smirnovs/id/199 Latvijā pēc krīzes meža nozares produktu eksports pieaudzis par 30%.
Tādēļ arī statistikas rādītājiem vajadzētu atspoguļot šo lēcienu, tomēr Latvijas statistikas datubāzēs http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas–datubazes–28270.html–0 nekas tāds nav atrodams.
Pirmkārt jau meža platību statistika dota tikai līdz 2007. gadam (1.att.). Nākošais ieraksts ailē ir mistisks "2008–2013" ar vērtību, kas daudz neatšķiras no 2007. gada rādītāja. Tātad iepriekš jau tiek "nosapņota" mežu platība 2013. gadā. Jeb tas nozīmē, ka no 2008–2013 gadam mežu platība netiks mērīta?
Nākamajā tabulā (2.att.) redzamas iekšzemes kopprodukta izmaiņas. IKP nedaudz samazinās pēc 2009. gada, un mežrūpniecības produktu īpatsvars tajā pavisam nedaudz pieaug (par 0,9%), tomēr to nevar nosaukt par lēcienu. Centrālā statistikas pārvalde pat neizdala atsevišķu mežrūpniecības produktu iedaļu, bet liek to kopā ar medniecības un lauksaimniecības produktiem. Lēciena nav arī eksporta rādītājos (3.att.).
2.att. |
3.att. |
Statistikas pārvaldes piedāvātā informācija nesaderas ar veikalnieku, valsts pārvaldes ierēdņu un zinātnieku izteikumiem. Filmā izskan skaitlis, kas raksturo pašreizējos mežu izciršanas tempus Latvijā – 15 milj. kubikmetru gadā. Bet vai šodien mežu ikgadējais krājas pieaugums vēl ir 16 miljoni m3? Sevišķi pārsteidz vēl kāds cipars no filmas – meža nozare dodot 40% no valsts IKP. Pēc Statistikas pārvaldes datiem tas ir tikai ap 4%. Tātad kaut kur kāds rupji kļūdās vai melo.
Pēc CSP meža zemju tabulas datiem (1.att.) pat sanāk, ka mežu platības un pat koksnes kopkrāja līdz 2007. gadam ir pamatīgi pieaugusi. Piemēram, ja 2003. gadā šie rādītāji bija 3222 tūkst.ha un 578 milj.m3, tad 2007. gadā - jau 3536 t.ha un 648 milj.m3, bet 2008-2013 gadā plānots tikai mazliet mazāk - 3497 t.ha un 631 milj.m3. Kā šāds pieaugums savienojums ar pastāvošajiem ciršanas tempiem un apjomiem, nepaliek skaidrs. Ja vēl varētu pieņemt, ka mežu platība pieaug uz pamesto lauku rēķina, tad krājas pieaugums ir pilnīgi neloģisks, jo izcirsti tiek ne jau tie sliktākie koki - paliek krūmi, jaunaudzes, kas 5 gados tādu pieaugumu nevar dot.
Tas jau arī bieži dzirdams kuluāru sarunās - mežu platība "uz papīra" ir liela, bet īstenībā tie ir krūmi jeb knapi augt sākuši kociņi.
Šodien Nacionālajā mežu nozares portālā http://mezalietas.lv/ pirmā ziņa arī ir satriecoša: -"Janvārī izsniegtajos ciršanas apliecinājumos kailcirtes veido 80%" un tālāk -"Kopējais janvārī uzrādītais ciršanas apjoms ir 8,71 miljons kubikmetru, no kā 6,95 miljonus kubikmetru veido kailcirtes." Tā jau ir puse no gada normas!
Pērn, 2010. gada 19. martā šajā pašā portālā bija labs analītisks Anitas Jaunbelzeres raksts "Svensoni izpērk Latvijas mežus?" Tā kā "Meža lietu" arhīvs līdz tam laikam nesniedzas, piedāvāju šī raksta kopiju, ko saglabāju savā datorā.
Raksts ieskicē, kas Latvijā tagad notiek mežu nozarē, ka mežs vēl arvien tiek lēti pārdots ārzemniekiem, tā vietā, lai to apsaimniekotu paši, sagaidot lielu tā vērtības pieaugumu - tiesa gan - nākamajās paaudzēs.
Par labu Latvijas mežu apsaimniekotājiem un tirgotājiem neliecina arī tas, ka pērn jūnijā A/S LVM tika atņemts starptautiskais FSC sertifikāts. FSC sertifikāts liecina par to, ka mežs tiek apsaimniekots saudzīgi, ievērojot gan vides aizsardzības, gan sociālās, gan arī ekonomiskās intereses. Tikai šāda koksne tiek attiecīgi labi novērtēta naudiskā izteiksmē pasaules tirgos.
Visbeidzot jāmin Valsts kontroles revīzijas atzinums jau 2008. gadā, ka Zemkopības ministrija nav ieviesusi sistēmu, kas ļautu secināt, vai akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" apsaimnieko savus mežus ilgtspējīgi, atbilstoši Meža politikai. Faktiski, tas bija negatīvs novērtējums gan LVM saimniekošanai mežos, gan Zemkopības ministrijas spējām vadīt un kontrolēt meža nozares attīstību.
http://ldf.lv/pub/?doc_id=29611
Bet īstā mežu izciršana pēc tam vēl tikai sākās.
Cilvēks nevar būvēt laimīgu nākotni, iegūstot līdzekļus, pārdodot savus iekšējos orgānus.
Ja mežs ir valsts "plaušas", uzkrātā "tauku" rezerve vai "zaļais zelts", tad valsts nākotne nav iedomājama, ja tai vairs šo vērtību nebūtu.
Augstākminētie fakti liecina, ka tik svarīgā tautsaimniecības nozarē kā mežsaimniecība ir nepieciešama lielāka kārtība un skaidrība par šo resursu nozīmi un izlietojumu.
2 komentāri
Jautājums
Kur un kā dabūt šo 100% patieso informāciju? Jau tas vien, ka CSP dod maldinošu, īstenībā melīgu informāciju, nosaucot ar krūmiem aizaugušas platības par mežiem, liecina, cik grūti šajā nozarē iegūt kaut ko patiesu.http://pienotava.wordpress.com/mezi-mezi/Tur izlasiet arī interviju ar bijušo VMD vadītāju J.Kinnu.Arī es esmu par objektīvu un vispusīgu informāciju, bet, atšķirībā no daudziem, negribu gaidīt, līdz man kāds sniegs informāciju, ka mežu vairs nav. Nekļūdās tikai tie, kas nestrādā. Autors
Ieteikums
Pirms rakstīt "analītisku" rakstu, iepazīties ar nozari pēc būtības. Kaut vai viena skaitļa izcelšana par 8,71 ,ilj.m3 ciršanas apliecinājuiem janvārī. Informācijai - bieži īpašnieki ciršanas apliecinājumu (sevišķi valsts meži) izņem janvārī. Iepriekš tas bija derīgs visu gadu (ne vienu mēnesi!), tagad 3 gadus! Kas nozīmē, ka šis apjoms 8,71 milj. netiek nocirsts janvārī. To, kas būs izcirts gada laikā uzzināsim pēc īpašnieku paŗskatu iesniegšanas nākamā gada februārī!Par to, ka vērtīgākais izcirsts, visur tikai krūmi, "analītiķiem" iesaku paskatīties pēc citu statistiku http://www.vmd.gov.lv/?sadala=762Nenostājoties ne vienā pusē, bet tomēr aicinot uz objektīvu un vispusīgu informācijas sniegšanu!
Pievienot jaunu komentāru