Politika

Piedāvājam “Atjaunotnes” lasītājiem filozofes Maijas Kūles analīzi par valsts pārvaldi Latvijā. Viņa atgādina sākotnējās ieceres un cerības par kompaktu un cilvēkos ieinteresētu ierēdniecību. Diemžēl skandāli ap mega projektiem un birokrātijas absurdi ikdienā liek domāt, ka valsts pārvalde piedzīvo lejupslīdi. Īpaši nepamatota un nevajadzīga šķiet bijusi augstskolu padomju ieviešana, kas tērē jau tā nelielo augstskolām atvēlēto finansējumu. Paldies autorei par iespēju rakstu pārpublicēt!

Vai tā ir laba pārvaldība? Dr. habil. philos. Maija Kūle

Šobrīd, klausoties par “Rail Baltica” būvēšanas jezgu, “airBaltic” likstām, atceroties Stradiņa slimnīcas padomes atsaukšanu, ministriju personāla nemitīgo maiņu neizdarības dēļ un tā tālāk, jāsaka – mūsu valsts pārvaldības motorā ir sabirušas smiltis. Tas krakšķ un gaudo, un motors steidzami jāsaremontē, apzinoties dziļākos cēloņus. Ja divdesmit pirmā gadsimta desmitajos gados tika runāts, ka valsti ir “nozaguši” oligarhi (atceramies “lietussargu revolūciju” pret trim A), tad pašlaik metaforiski gribas teikt – valsti ir “nozaguši” tās pārvaldītāji, daudzi no kuriem nav bijuši uzdevumu augstumos. Slikti. Taču ir cerība, ka varētu būt labāk, jo uz to jau spiež ārējie draudi un tautas sašutums.

Sveicam visus tautiešus un visus Atjaunotnes lasītājus Latvijas 106. dzimšanas dienā! Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga pēdējo uzrunu Valsts svētkos, kas skanēja 18. novembra rītā Rīgas Doma baznīcā – ekumēniskā dievkalpojumā.

Jānis Vanags: Skolotāj, kur tu mājo? (18. novembrī, 2024)

Piedāvājam izlasīt publikāciju par aktuālu problēmu, ko apspriež arī Saeimā. Runa ir par viedtālruņu lietošanas regulējumu izglītības iestādēs.

Viedtālrunis skolās traucē skolēnu izaugsmei! Autori: Dr. Andrejs Mūrnieks un Dr. Viesturs Vēzis

Šobrīd Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots izglītības likuma grozījums, ar ko paredz ieviest viedierīču lietošanas kārtību izglītības iestādēs. Šķiet, ka likuma grozījumā ir jāparedz detalizētāks regulējums. Lai to pamatotu, vispirms mēģināsim kliedēt trīs sabiedrībā izplatītus mītus.

Piedāvājam izlasīt arhibīskapa Jāņa Vanaga pārdomas par dažām sabiedrības dzīves un politikas aktualitātēm, kas saviļņojušas Latviju 2023. gadā. Kā noturēties pretī postmodernajiem (varbūt jau "metamodernajiem") kultūras "trendiem" un ideoloģiskajiem spiedieniem, kas arhibīskapam asociējas ar PSRS okupācijas laika saukli "Sev jaunu pasauli mēs celsim!"? No trim problēmām, ko apcer Jānis Vanags, viena ir piedzīvojusi risinājumu: prezidents ievēlēts (krītot visām "sarkanajām līnijām" par nebiedrošanos ar oligarhu partijām, ko pirms tam deklarēja liberālie spēki). Kā būs ar pārējām divām?

Jānis Vanags: "Manas domas par Stambulas konvenciju, nacionālo reliģiju un prezidenta vēlēšanām"

Laimīgu, veselīgu, radošu, mīlestības svētītu Jauno 2023. gadu visiem "Atjaunotnes" lasītājiem un mūsu Latvijai! Piedāvājam - kā pirmo publikāciju šogad - Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunu savai tautai pēdējās Vecgada minūtēs. Ceram, ka tā iedvesmos arī latviešus un visus, kuri to lasīs. Paldies Aigaram Tučam par tulkojumu!

"Dārgie ukraiņi! 

Šis gads sākās 24. februārī. Bez priekšvārdiem un ievadvārdiem. Asi. Agri. Pulkstens četros.

Bija tumšs. Bija skaļi. Daudziem bija grūti, citiem –  baisi. Pagājušas 311 dienas. Mums joprojām var būt tumši, skaļi un grūti. Bet mums noteikti nekad vairs nebūs bail. Un nekad nebūs kauns. Šis bija mūsu gads! Ukrainas gads. Ukraiņu gads.

Piedāvājam LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi 2022. gada 18. novembrī "Dzīvības ceļa abās pusēs", kurā viņš par morālo kritēriju notikumu un izvēļu vērtējumiem politikā un ikvienam savā dzīvē izvirza dzīvības aizstāvības un veicināšanas principu. Priecīgus Latvijas valsts dibināšanas svētkus visiem Atjaunotnes lasītājiem! Saules mūžu Latvijai!

Atbildot uz jautājumnu "Kāpēc Ukraina uzvar?" vadībzinātņu doktors  Andrejs Mūrnieks min vismaz 3 faktorus. Tie ir: 1) savas nācijas nozīmīguma apziņa, 2) vīrišķīgums un arī 3) reliģiozitāte. Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem iepazīties ar šo 3 aspektu izvērsumu.

 Kāpēc Ukraina uzvar? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju un prezidentu apbrīno visā pasaulē. Vai citas Eiropas tautas spētu sekot ukraiņu piemēram? Kā ar mums pašiem? Vai atbalsts Ukrainai ir pietiekams? Vai pasaules vadošo politiķu attieksme pret karu ir adekvāta?