Politika

Pieminot Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras 90. dzimšanas dienu, 2021. gada 15. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference “Pretestība un Latvijas Republikas valstiskums. Vakar. Šodien. Rīt”. Piedāvājam izlasīt Ivetas Šimkus, kura bija arī viena no pasākuma rīkotājām, sagatavoto uzrunu un padomāt, ko Gunārs Astra darītu un par ko iestātos mūsdienās.

Iveta Šimkus: Brīvība kā apzināta izvēle

Slavenais lingvists ASV Masačūsetsas tehnoloģiskā institūta profesors Noams Čomskis atklāj metodes, ar kuru palīdzību kontrolē masas. Lingvists šai tēmai veltījis ne vienu vien pētījumu. Izdalāmi aptuveni desmit veidi, kā ar cilvēku apziņu manipulē masu informācijas līdzekļi, politiķi un aiz tiem stāvošie ekonomiskie grupējumi un ideologi. Iekavās doti komentāri, kur un kā tieši katru no manipulatīvajiem principiem varam saskatīt mūsdienu norisēs.

Uzmanības novēršana.

Viens no galvenajiem sabiedrības pārvaldes veidiem ir uzmanības novēršana. Tā vietā, lai sabiedrības uzmanību pievērstu nopietniem lēmumiem, ko pieņem valdošās struktūras, informatīvais lauks tiek piebāzts ar maznozīmīgiem notikumiem.

(Komentārs: Latvijā kažokzvēru aizstāvēšanas akcijas aizēno iespēju parakstīties par latviešiem tradicionāli raksturīgā ģimenes un laulības modeļa nostiprināšanu Satversmē un tam nepieciešamo referendumu.)

Piedāvājam izlasīt akadēmiķes Dr. habil. philos. Maijas Kūles rakstu par mēru, precīzāk - par mēra trūkumu praida bakhanālijās un seksuālo minoritāšu pretenzijās uz privilēģijām, pretstatā novārtā pamestajiem skolēnu Dziesmu svētkiem un arī šobrīd kūtro parakstīšanos par ģimenes un laulības aizsardzību Satversmē. Pateicamies filozofei par atļauju rakstu pārpublicēt. Tas sākotnēji uzrakstīts un pieejams arī lieliskajā tīmekļa portālā telos.lv, ko 2021. gadā izveidojusi filozofu biedrība Peripatos.

Maija Kūle: Par mēru

Nekad nav labi, ja sāk zaudēt mēru. Ieilgušas dzīres ved pie nelabuma. Pārspīlētas un jaunas prasības liek šaubīties par pamatprasību jēdzīgumu. Pārāk liels skaļums liek zaudēt spēju uzklausīt salīdzinoši klusāk pateikto. Dzīves harmoniju veido līdzsvara māksla. Līdzsvars ir tad, kad aizvainotais nepārkliedz ievainoto. Šobrīd Latvijā zem varavīksnes karoga skaļāk kliedz aizvainotie, bet ievainotie – nabadzībā grimstošie, veselību zaudējušie, politiski apjukušie, izglītību nedabūjušie – tiek pārkliegti. Par viņiem nav nekāda lepnuma (pride), jo viņi visi pieder pie mūžīgo rūpju sfēras, kas nav ne atraktīva, ne spēlēm pakļaujama, ne teatrāla.   

Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga uzrunu ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā pieminot 30 gadi kopš puča notikumiem un Latvijas suverenitātes pilnīgu atjaunošanu 1991. gada 21. augustā. Atcerēsimies arī “Baltijas ceļa” akciju, kas notika – protestējot pret “Molotova-Rībentropa” paktu, saskaņā ar kuru Latvija nonāca PSRS ietekmes zonā un tika okupēta. Arhibīskaps salīdzina grūtības, kādas bija jāpārvar tolaik – pirms 30 gadiem, un problēmas šobrīd, īpaši uzsverot sabiedrības sašķeltību saistībā ar pandēmiju un asajām diskusijām par vakcināciju.

Jānis Vanags: Pašlaik atsvešinās draugi, sastrīdas ģimenes, sašķeļas tauta. Esam sev darinājuši viltus identitāti no kovida vakcīnām! Kungs, rādi mums savu ceļu un liec mums gribēt pa to iet!

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Elitas Veidemanes sarunu NRA ar arhibīskapu Jāni Vanagu par situāciju “Covid19” epidēmijas laikā, iekšējo garīgo dzīvi, par Satversmes tiesas spriedumu, Stambulas konvenciju, sociālo konstruktīvismu un mūsdienu ideoloģiskajām manipulācijām.

Jānis Vanags: Padarīt krīzi no bada par gavēni

Laimīgu un veselīgu Jauno gadu visiem Atjaunotnes lasītājiem! Aicinām sākt gadu izlasot Jura Lorenca interviju LA.LV ar LU profesoru Raivi Bičevski. Jau atkal filozofs pārsteidz ar oriģinālu un precīzu skatījumu gan uz aktuālām, gan uz mūžīgām problēmām. Viņš saka: “Covid-19 vīruss ir lakmusa tests modernās pasaules mītam. Vīruss patlaban “eksperimentē” ne tikai ar pasaules sabiedrību kopumā, tas uzstāda diagnozes nācijām un valstīm.”

Raivis Bičevskis: “Kurš iemācījies mirt, iemācās arī dzīvot un nebaidīties!”

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Elita Veidemanes sarunu ar filozofu Raivi Bičevski NRA par intelektuāļu lomas krīzi sabiedrībā, nacionālo valstu ietekmes mazināšanos, sacelšanās iespējām pret “sekundāro pasauli”, kultūru karu un jauna totalitārisma riskiem.

Raivis Bičevskis: Latvijā ir intelektuālās politikas noriets

„Es nebrīnīšos, ja parādīsies jauns totalitārisms, kas tomēr nebūs tik vienkārši atpazīstams, kā tas bija ar nacionālsociālismu vai boļševismu. Modernitātes laikmets Eiropā (18.‒20. gs.) radījis totalitārismus, un tas nespēj izrauties no tām pretrunām, kuras dzemdina aizvien jaunas totalitāras varas konfigurācijas. Visticamāk, patērētāju sabiedrībā tiks ieplūdināti noteikti ideoloģiskie elementi, un viens no tiem būs nacionālo valstu ietekmes mazināšana kā ceļš pie planetāras varas,” uzskata filozofijas doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Raivis Bičevskis.