Politika

Saeimā atkal saasinājušās cīņas par tradicionālajām vērtībām. Ir nevalstiskās organizācijas, kas šajās vērtībās saskata apdraudējumu. Savukārt virkne Saeimas deputātu cenšas tās nosargāt. Piedāvājam deputātes Ingunas Rībena analīzi par izveidojušos situāciju.

Atklātas domas par kādu 'atklātu vēstuli' Autore: Inguna Rībena, 11. un 12. Saeimas deputāte

Kijevā beigusies 2 mēnešus ilgā konfrontācija starp protestētājiem un milzīgu varu un bagātību sagrābušo prezidentu Janukoviču. Ap 100 cilvēku zaudējuši dzīvības. Valstī – sēras. Uzvarētāji nu var apskatīt prezidenta greznos apartamentus, kas krasi kontrastē ar valsts vienkāršo iedzīvotāju nabadzību. Pēc nacionāļu uzvaras Kijevā, dienvidu un austrumu apgabali tomēr taisās atdalīties un aicināt Krievijas spēkus palīgā. Kā nosargāt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo veselumu? Kas īstenībā valda Ukrainā? Izrādās, līdztekus Krievijas, Eiropas Savienības un ASV interesēm, ir vēl Ukrainas oligarhi, kuru lomu nevar novērtēt par zemu visos iepriekšējos un arī turpmākajos politiskajos procesos. Kā citviet pasaulē, arī Ukrainas politikā lielu lomu spēlē nauda. Vai tautai pietiks spēka un prāta veidot savu valsti pašiem? Tas nozīmē: izvairīties no valsts sašķelšanās, pilsoņu kara, vietējo oligarhu un arī globālā kapitāla varas.

„Ukrainā valda oligarhi” – konstatē Latvijas žurnālisti.

Pēdējā laikā publiskajā telpā notiek diskusijas par iespējamām izmaiņām valsts pamatdokumentos. Ir bijusi iniciatīva papildināt Latvijas Satversmi ar preambulu, kā arī ierosinājums pārskatīt Saeimas, Ministru prezidenta un Valsts prezidenta institūciju varas samēru, faktiski, pārdalot daļu likumdevējvaras resursu par labu izpildvarai un prezidentam. No ierindas pilsoņa viedokļa raugoties, diskusijas kā tādas būtu vērtējamas pozitīvi, jo nekas pasaulē nestāv uz vietas, valstij un sabiedrībai ir jāattīstās. Ja nepieciešams, jāveic arī konstitucionālas izmaiņas. Tomēr nevar nepamanīt, ka gandrīz visas līdzīga rakstura iniciatīvas nāk nevis no pašas sabiedrības, bet gan no politiskās elites un tai pietuvināto aprindu puses. Uzņēmējs Guntars Viziņš izvirza ideju par atklātām Saeimas vēlēšanām. Ceļš uz šo mērķi tehniski saistīts ar balsošanu internetā un elektroniskā paraksta ieviešanas problēmu.

Pārvaldīsim valsti atbildīgi - vēlēsim Saeimu atklāti! Autors: Guntars Viziņš

Sabiedrībā vērojama pieaugoša neapmierinātība ar gauso Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas gaitu. Pagaidām nav apsūdzēto, nav arī secinājumu par sistēmiskām izmaiņām. Skarbus vārdus par traģēdijas izmeklēšanu Jaungada uzrunā teica valsts prezidents Andris Bērziņš. Traģēdiju pieminēja arī demisionējušais ministru prezidents Valdis Dombrovskis Vecgada vakarā. Diemžēl neviens no ministru prezidenta amata kandidātiem nav piedāvājis savu redzējumu – kas būtu jāmaina, lai līdzīgas nelaimes neatkārotos. Izņemot Rīgas Domes vadību, šķiet visi sabiedrībā saprot, ka notikums nav nejaušība. Dziļākie cēloņi tam ir visatļautības un alkatības gaisotne sabiedrībā, īpaši politiskajā elitē un ierēdniecībā, lielo firmu, banku un tirdzniecības tīklu lobēšana, nepietiekama kontrole, turklāt ne tikai pār būvniecību. Bezatbildības pieaugums, demogrāfiskā, ekonomiskā un politiskā krīze – vai tās nav naudas kulta un morālā relatīvisma ideoloģijas ietekmes sekas? Par visu to – emocionāla publikācija, ko piedāvājam izlasīt.

Tēva vēstule Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā dēla piemiņai. Autors: Imants Burvis.

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Viņš bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur viņu, un nekas, kas ir radies, nav radīts bez viņa. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. (Jņ. 1:1-4)

Sprediķis 2013. gada 18. novembrī. Autors:Jānis Vanags, arhibīskaps

Sabiedrībā sākušās diskusijas par Dr. Egila Levita piedāvāto Satversmes preambulas projektu. Savu viedokli izsaka Latvijas inteliģence. Piedāvājam vienu no uzrunām, kas tika nolasīta Latvijas Universitātē speciāli preambulas projekta apspriešanai veltītā konferencē.

Par preambulu ar pēcvārdu. Autore: Māra Zālīte, dzejniece.   

Egila Levita ierosinājumu par Preambulu mūsu valsts Pamatlikumam es uztveru kā labāko iespēju veikt plašu valsts un sabiedrības vērtību auditu, kas šobrīd ir nepieciešams.

ASV labi pazīstamais Pauls Gobls (Paul Goble), sakarā ar Lavijas Okupācijas muzeja 20 gadu jubileju, muzejam atsūtījis vēstuli, kurā novērtē Latvijas okupācijas muzeja nozīmi un brīdina par briesmām, kas apdraud nācijas identitāti. Muzeja darbinieki lūdz  pārsūtīt P.Gobla vēstuli visiem cilvēkiem, kam rūp Latvija, tās vēsturiskā un kultūras identitāte. P.Gobla vēstījums sasaucas ar Dr. Egila Levita centieniem Satversmes preambulas projektā definēt Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un identitāti. Nācija var pastāvēt tad, ja tai ir vēsture un šī vēsture tiek turēta godā!

Latvijas okupācijas muzeja pieagošā nozīme. Autors Pauls Gōbls (Paul Goble), Latvijas Okupācijas muzeja Goda padomes loceklis