Politika

ASV labi pazīstamais Pauls Gobls (Paul Goble), sakarā ar Lavijas Okupācijas muzeja 20 gadu jubileju, muzejam atsūtījis vēstuli, kurā novērtē Latvijas okupācijas muzeja nozīmi un brīdina par briesmām, kas apdraud nācijas identitāti. Muzeja darbinieki lūdz  pārsūtīt P.Gobla vēstuli visiem cilvēkiem, kam rūp Latvija, tās vēsturiskā un kultūras identitāte. P.Gobla vēstījums sasaucas ar Dr. Egila Levita centieniem Satversmes preambulas projektā definēt Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un identitāti. Nācija var pastāvēt tad, ja tai ir vēsture un šī vēsture tiek turēta godā!

Latvijas okupācijas muzeja pieagošā nozīme. Autors Pauls Gōbls (Paul Goble), Latvijas Okupācijas muzeja Goda padomes loceklis

Politspēle par tautas izdzīvošanu. Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Spēle ir kultūras priekšvēstnesis. Pēc flāmu kultūrvēsturnieka Johana Heizingas domām, cilvēks ir būtne, kas spēlējas: homo ludens.[i] Arī politiku nereti salīdzina ar spēli. Latvijā šobrīd notiek politspēle par tautas izdzīvošanu. Demogrāfi brīdina, ka 21. gadsimts latviešu tautai var izrādīties pēdējais. Turpmāk dažas pārdomas par ideoloģiskajām tendencēm mūsdienu sabiedrībā – postmodernās kultūras kontekstā.

Daļa no intervijas ar Atmodas gadu kustības "Helsinki 86" dalībnieku un disidentu, Triju zvaigžņu ordeņa lielvirsnieku  Jāni Rožkalnu. Viņa viedoklis par notiekošo mūsdienās ir gana skarbs un radikāls. Taču ņemot vērā latviešu tautas apdraudējumu tolaik (okupācija) un tagad (300 000 pilsoņu pametuši Latviju, demogrāfiskā un ekonomiskā krīze) var saskatīt zināmas paralēles. Ko darīt?

Jānis Rožkalns:

– Šodien ir svarīgi ikkatram uzdot sev jautājumu: kas notiks ar Latvijas valsti, ja visi rīkosies tā kā es? Viens otrs man saka: ko nu es, es labāk paklusēšu, bet tev jau tas patriotisms no Dieva dots! Bet tev nav dots? Latvija taču ir mūsu kopējās mājas! Vai tevi neuztrauc, kādā valstī dzīvos tavi bērni? Tad pajautā sev: kas notiks ar Latviju, ja visi domās tā kā tu? Tad valsts sabruks pavisam īsā laika posmā. Jo sliktajiem vajag tikai vienu: lai godprātīgie klusē...

Plašsaziņas līdzekļos notiekošais sabiedrību interesē ne tikai pašvaldību vēlēšanu kontekstā. Viens aspekts ir redakcionālā neatkarība. Cits – finansiāla neatkarība vai atkarība. Kāpēc televīzijas kanāli apvienojas? Kas zem tā slēpjas? Izrādās, ka sabiedriskajiem medijiem konkurēt tirgū par reklāmas naudu ar komercmedijiem kļūst arvien grūtāk, īpaši ar tādiem, kuru tirgus daļa sasniedz 60 % un vairāk. Par to lasiet intervijā ar masu mediju jomas juristu Tomu Meisīti.

Kas mediju lācītim vēderā? Agnese Dzene intervē Tomu Meisīti

Vairākas sabiedriskās organizācijas iesniegušas lūgumu Rīgas Domei barikāžu aizstāvju atceres dienā 20.janvārī rīkot plašu tautas manifestāciju "Uz barikādēm - par Latvijas pastāvēšanu!" Patiešām – 21 gadu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ir vērts apspriesties un izvērtēt, ko esam ieguvuši un ko zaudējuši šajā laikā. Viena no pēdējām aktualitātēm: atteikšanās no savas valūtas – lata. Turklāt – bez referenduma, bez tautas gribas noskaidrošanas! Vai tiešām liberālisms jau pilnībā aizstājis demokrātiju?

Tautas manifestācija Doma laukumā - 20. janvārī!

 Piedāvājam portāla  Atjaunotne lasītājiem nelielu mūsu tautieša reportāžu un pārdomas par dzīvi Anglijā, kurp daudzi devušies ekonomisko spaidu dēļ, ko viņi izjūt Latvijā.

Kaut jel latvju valoda dietu! Autors: Aigars Tučs

Piedāvājam Atjaunotne lasītājiem Saeimas deputātes Ingunas Rībenas pārdomas par vērtībām nesen notikušā skandāla kontekstā, kas izcēlās pēc tam, kad labklājības ministre sāka dalīt pirmsskolām no dāņu valodas iztulkotu diskutablu mācību līdzekli it kā par dzimumu līdztiesību.

Ļaujiet mums palikt pie īstām un dabiskām vērtībām. Autore: Ingūna Rībena, LR Saeimas deputāte

Par Labklājības ministrijas finansētajām un ieteiktajām bērnu grāmatām "Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un "Diena, kad Rūta bija Rihards" jau ir izteikušies Dr. Andrejs Mūrnieks un sociālā pedagoģe, bērnu nama audzinātāja Iļana Bukura.

Pēc viņu publikācijām, kas rakstītas ar spilgtu domas skaidrību un dziļi objektīvu problēmas izpratni, ir grūti vairs ko piebilst par pēdējo dienu notikumiem, kurus cenšas sabiedrības apziņā demagoģiski reducēt par ”bērnu grāmatiņas” dēļ saceltu ”vētru ūdens glāzē”.