Kultūra

Izdziedāt, svinēt un apliecināt! Autors: Guntis Kalme, Dr. Theol., Lutera akadēmijas docents

Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes un kultūras viens no nozīmīgākajiem dzīvajiem simboliem. Tajos mēs nevis runājam, diskutējam, vai aizstāvam sevi, bet svinam savu -  latviešu kā Latvijas pamatnācijas - identitāti. Dziesmu svētki nav svētki kādam "cilvēkam vispār". Tie ir latviešu tautas svētki. Tajos tiek apliecināta, izdziedāta un deju kustību harmonijā izpausta mūsu īpašā, latviskā patība. Tieši tādēļ tie mums kā nācijai ir tik svarīgi. Apliecinot un veidojot mūsu identitāti, tie arī aizvien atjauno mūsu saistību ar Latviju.

Brīnamies par nedzirdētas vardarbības gadījumiem Norvēģijā (Breivīks) un ASV (Ņūtaunas slaktiņš). Kā ar Latviju? Vai tiešām nepārtrauktā agresija, kas vērojama TV un datoru ekrānos, neatstāj iespaidu uz cilvēku psihi? Kas ir patiesa vīrišķība un kur vīrietim mūsdienās īstenot sevi – par to lasām Austrumu cīņu skolotāja Egila Purviņa satraukuma pilnās pārdomas.

Pret vardarbību un pārprastu vīrišķību! Autors: Egils Puviņš

Igaunijas Zinātņu Akadēmijas vīru un sieviešu kori un Antonīna Dvoržāka Mesa Rīgā

        Igaunijas Zinātņu Akadēmijas vīru koris un sieviešu koris ir slavenā kordiriģenta un komponista, profesora Arvo Ratasepa (Arvo Ratasepp) izveidoti kolektīvi, kas mazliet vairāk kā 50 darbības gadu laikā ir guvuši plašu atzinību gan Igaunijā, gan citās valstīs. Abi kolektīvi ir lieliski koncertkori. Korus raksturo spēcīgs, stabils skanējums, muzikalitāte un daudzveidīgs repertuārs. Kori atskaņo saturiski un tematiski vienotas koncertprogrammas, kā arī apvienojot spēkus piedalās lielo formu priekšnesumos kā liels jauktais koris. Abu koru diriģenti šobrīd ir Andruss Sīmons (Andrus Siimon) un Igors Ņikiforovs (Igor Nikiforov).

Pēdējā pusgada laikā ir pieaugusi sabiedrības politiskā aktivitāte, kas jūtami izpaužas interneta vidē. Veidojas interneta vietnes, kurās apspriež politiku, vāc parakstus, atmasko nebūšanas un kuras pašas cenšas iniciēt politiskas pārmaiņas. Kā šo procesu ievirzīt racionāla gultnē - par to savus viedokļus izsaka atjaunotne.lv redakcijas grupa.

Edmunds Andersons, Ojārs Bušs: Interneta vide un politiskā aktivitāte

Folklora un kristietība

Klāt ir Jāņi ar tradicionālo līgošanu un arī ar strīdiem – kurā dienā būtu pareizi tos svinēt, pēc kādām tradīcijām utt. Jāņa Kristītāja svētku dienā vai astronomisko saulgriežu vakarā? Kuras paražas atzīstamas par īsteni latviskām? Vai Jāņu svētkiem piedien pārmērības uzdzīvē? Vai svinot Jāņu svētkus kristietis nekalpo elkiem? Lauku vidē par laimi gan kristīgā kultūra, gan tautiskās paražas un dziesmas ir vienlīdz labi sadzīvojušas kopā. Par to savās pārdomās dalās sabiedriskais darbinieks un aktieris Aleksandrs Zeimuls-Priževoits no Latgales – gan citā, ne Jāņu, kontekstā – domājot par Dziesmu svētku tradīcijas tautiskajām un kristīgajām saknēm.

Jebkurā gadījumā – priecīgus, sirsnīgus un svētīgus visiem atjaunotne.lv lasītājiem un veidotājiem Jāņu svētkus!

Aleksandrs Zeimuls-Priževoits: Folklora un kristietība – Dziesmu svētkos!

Nikolajs Puzikovs - policists, dziedātājs un kristietis - atbild atjaunotne.lv

„Latvijas Radio 2 pop un rokdziesmu aptaujas SEB Muzikālā banka 2010.gada apbalvošanas ceremonijā par gada vērtīgāko atzīta Nikolaja Puzikova dziedātā dziesma Dievs tevi mīl. Šī dziesma pārliecinoši ieguva pirmo vietu gan klausītāju, gan mūzikas ekspertu kopvērtējumā, informē Latvijas radio.”

Par šo mūzikas dzīves faktu interneta vietne atjaunotne.lv intervē jauno mākslinieku, kurš no amatiera pamazām kļūst par profesionālu mūziķi.

Dārgie brāļi un māsas, Pasaules sociālo komunikāciju dienā es vēlos dalīties pārdomās, ko rosina mūsu laikam raksturīgs fenomens: interneta komunikācijas izplatīšanās. Ir izplatījies uzskats, ka, tāpat kā industriālā revolūcija līdz ar pārmaiņām ražošanas ciklos un strādnieku dzīvēs savulaik izraisīja ievērojamu pavērsienu sabiedrībā, tā arī radikālās pārmaiņas mūsdienu komunikācijā nozīmīgi ietekmē attīstību kultūras un sociālajā jomā. Jaunās tehnoloģijas ne tikai maina veidu, kā komunicējam, bet arī pašu komunikāciju tik lielā mērā, ka var apgalvot - piedzīvojam ievērojamu kultūras transformāciju.