Zinātne

Piedāvājam filozofes Ivetas Šimkus pārdomas par mākslīgo intelektu un cilvēces nākotni Bībeles naratīva un Eiropas filozofisko meklējumu kontekstā.

Mākslīgais intelekts un mēs. Atmiņas par nākotni. Autore: Iveta Šimkus.

No teju neierobežotām iespējām līdz grūti aptveramai bīstamībai – apmēram šādā amplitūdā  jādomā par mākslīgo intelektu (turpmāk tekstā MI) kā likumsakarīgu  cilvēces attīstības rīku, racionalitātes turpinājumu un vainagojumu. Un šis process nav sācies ne apgaismības laikmetā, ne Sokrāta domāšanas pavērsienā uz cilvēka sevis izpēti, bet tas ir iekodēts jau pašā pirmajā izvēlē, kas notikusi Ēdenes dārzā. Šī izvēle nav vienreizējs notikums, bet atkārtojas, mūžīgi atgriežas, kā teiktu Nīče. Tas ir cilvēces liktenis. Cilvēks saceļas pret savu Radītāju. Neizbēgami un arī neveiksmīgi, kā, piemēram, to varam lasīt Vecās Derības stāstā par Bābeles torņa celšanu. Taču sakāve neko neiemāca, torņa celšana turpina būt ļoti vilinoša.

Daži problemātikas par radīšanu un evolūciju aspekti

Pēc grāmatām:

Piedāvājam LU pētnieka Manuela Fernandeza publikāciju par veikto pētījumu Latvijas skolās. Pateicība autoram par doto iespēju rakstu publicēt portālā “Atjaunotne”. Šajā Adventa un pirms Ziemassvētku laikā ļaudis ir izslāpuši pēc pozitīvām ziņām. Neraugoties uz problēmām ar skolotāju atalgojumu un izglītības finansēšanu, vismaz daļa izglītības darbinieku turpina pētīt un pilnveidot vērtībizglītības jomu, mēģina atbalstīt un sekmēt skolēnu tikumisko izaugsmi. Tas iedvesmo un priecē!

“Skolēni vēlas kļūt par labākiem cilvēkiem!” Autors: Manuels Fernandezs

Piedāvājam lasītājiem tikai portālā Atjaunotne pieejamu Mārča Krīta vēsturisku ekskursu par notikumiem Otrā pasaules kara laikā un pārdomas par zelta nozīmi valstu pastāvēšanas risku, smagu un sarežģītu konfliktu laikos.

Kardināls un zelta flote. Autors: Mārcis Krīts

Dzīve ir lūgšanu krelles - izveidotas no sīkām likstām, kuras filosofs pārskaita, smejoties. A.Dimā “Trīs musketieri”

Ojārs Balcers, Dr. phys.  

Klimata  pārmaiņu  temats  nav  jauns,  un  tas  noteikti  ir  daudz  apspriests.  Ko  darīt,  vai  darīt,  cik  liela  ir cilvēku  ietekme.  Skaidrs  ir  viens  – klimata  pārmaiņas  notiek.  To  apliecina  novērojumi,  mērījumi  un modeļi.  Klimata  pārmaiņu  fizika  (virzītājspēki  un  mehānisms)  zinātniekiem  lielos  vilcienos  bija  skaidra jau  vairāk  nekā  pirms  simt  gadiem  un  publicēta  arī  Rīgā  kādreiz  strādājušā  zviedra  un  Nobela  prēmijas laureāta  Svantes  Arrēniusa  darbos.  Laikam  ejot,  modeļi  tika  precizēta,  un  t.s.  Romas  kluba  modeļos 20.  gs.  70.  gados  publicētie  modeļi  (sk.,  The  Limits  to  Growth)  rāda,  ka  planētas  fizikālie  ierobežojumi nav  savietojami  ar  izvēlēto  nepārtrauktas  ekonomiskas  izaugsmes  ceļu. 

Raksts tapis pēc Jurģa Klotiņa priekšlasījuma 2020. gada 3. oktobrī Āraišos, Āraišu ezerpils apmeklētāju centrā.

Kas būtu latvieši bez Dziesmu svētkiem? Mūsu nacionālā pašapziņa, ceļš pie savas valsts varbūt noritētu citādi. Kurš cits notikums Dziesmu svētku vietā mūsdienās pulcētu kopā latviešus no visas pasaules? Taču cik daudz mēs zinām par to, kā dziedāšana un mūzika attīstījās pirms 1873. gada Rīgā un pirmajiem Dziesmu svētkiem Dikļos, vēl pirms tam, kad hernhūtiešu ģimenes dēla Jāņa Cimzes mācītie latviešu un igauņu tautskolotāji sāka vadīt korus Vidzemē? Cik daudz mēs zinām par Brāļu draudzes pienesumu latviešu koru kultūras attīstībā un Dziesmu svētku kustības iesākšanā?